Pirms izklāstīt šī vakara notikumus Londonas slavenākajā voljebala laukumā, mans pienākums ir pastāstīt, ko Texxxti jēdz no spēles. Visvairāk jēdz Sandra Mētra, jo viņa reiz iekļuva Latvijas sieviešu voljebala izlasē, bet diemžēl 12.klases beigu ieskaitē sportā, bremzējot pēc atspoles skrējiena, viņa salauza abas rokas. Ar to diemžēl karejera bija cauri. Es pati pludmales voljebalu uzskatu par pasaules skaistāko sporta veidu – tur nav iespējams gūt punktu neskaisti. Izņēmums ir punkta gūšana pretinieka kļūdas dēļ (pretinieks iemet tīklā, pretinieks pārmet pāri līnijai) – tas var būt tā nekā. Ko es? Nu es vienreiz skolas sporta stundā nejauši no visa spēka iespēru Anete Konstei pa vēderu (mācījāmies vienā klasē), bet viņai pat nenoraustījās uzacs. Filips De Rums? Nezinu, mēs tikai dzeram un rakstām Texxxtus.

Pirms kādām divām nedēļām pie manis ciemos bija ieradušies draugi no ārzemēm. Pēkšni attapāmies Murjāņu sporta skolas teritorijā un viens no maniem biedriem gribēja pievienoties jauniešiem, kas tajā mirklī trenējās pludmales voljebalā. Brīdināju, ka viņš varētu totāli izgāzties. Mans biedrs, protams, gribēja zināt, kāpēc es tā domāju. „Vecīt, Latvija ir pludmales voljebala lielvalsts,” es sacīju, nodzēsu cigāru, iepisu visīti, iešņaucu kokaīnu, un pavisam drīz manis teiktais absolūti materializējās dzīvē.

Latviešu puikas PļaviņšŠmēdiņš pusfinālā rambāja divreiz: vienreiz pakāsa brazīļiem, kuri spēlēja kā Ivans Drago filmā „Rokijs 4”, bet otrā spēle bija ar nīderlandiešiem Šuilu un Dumidoru. Un es Jums pasaceišu – tie nīderlandieši īsti riktīgi nav, jo vienreiz olimpiādē jau PļaviņšŠmēdiņš viņus salika. Ko tieši pēc tās spēles viņi nesaprata? Tikpat labi Japāna pēc Hirosimas un Nagasaki atombumbām varēja piezvanīt ASV: „A Jūs jau Tokiju nevarat novākt, ne?” Protams, ka varētu! Tomēr Dumidora un Šuila stūrgalvība nostrādāja – abi dueti satikās cīņā par olimpimpisko bronzas medaļu.

Nedaudz par abiem tandēmiem:
PļaviņšŠmēdiņs: Pļaviņš esot olimpiādes labākais aizsargs un spēlē pret brazīļiem viņš iemācījās bloķēt. Vismaz tā varēja spriest pēc viņa sejas izteiksmes, kas pēc tiem dažiem blokiem bija apmēram tik pārsteigta, kāda būtu bijusi manējā, ja es basketbola laukumā nobloķētu Šakilu O`Nīlu un pēc tam vēl nostātos špagatā. Pļaviņa partneris Šmēdiņš ir tāds gruzīgs tips – lai arī viņš pareizajā mirklī izdara pareizos prikolus, viņš izskatās nemitīgi sagruzījies.

DumidorsŠuils: Šuils ir tik vecs, ka neviens to nevar nepamanīt. Sporta žurnālists Kārlis Dagilis mača laikā tvitera lietotājus informēja: „Tas onkulis oranžajā krekliņā taču ir ar sirmiem matiem!”. Mazliet vēlāk tvitera lietotājs (runā, ka sorosīds) @agnerts informēja darbaļaudis par to, ka vajadzētu sist pa to sirmo onkuli, jo viņam jau esot aizdusa. Es kādā mirklī pamanīju ko jauku – Šuils pasmaidīja (spēles sākumā), uz izrādījās, ka viņam tomēr ir zobi. Diemžēl šo prieku aptumšo fakts, ka pamanīju arī ko negodīgu – izrādās Šuils nav trenējies kopā ar Dumidoru, jo Šuils ir reāli bāls večuks. Un tāds nevar būt, ja pludmalē rambā voljebalu. Jautājums – kur un ar ko trenējies Šuils? Es pat teiktu, ka Šuils ir otrs bālākais olimpietis tūliņ pat aiz Saeimas deputāta Viktora Ščerbatiha. Vēl jāpiebilst, ka Nīderlandes duets ir vienīgais, kurš nevalkāja saulenes. Kāpēc? Jo Nīderlandē nekad nespīd saule.

Bet nu – pie spēles.
PļaviņaŠmēdiņā spēles stils kaut kādā klasiskā voljebala mācību grāmatā visticamāk būtu ievietots nodaļā „Disasters” („dizentērija” pa latviski), jo viņu spēles moto daudz neatšķiras no Texxxtu dzīves jēgas – „Ka tik kāds prikols!”. Viņi vienmēr taisa kaut kādas mērkaķu māņkustības un izliekas, ka neko nezina un mājasdarbu nav izpildījuši. Piemēram, pirmajā setā, kad PļaviņšŠmēdiņš gūst desmito punktu, komentētāji mūs informē par to, ka ar desmito punktu ir iepļaukāts Šuils. Domāju, ka voljabala mācību grāmatās šāds punktu gūšanas veids vispār nav pieminēts.

Apmēram šajā mirklī esmu jau vieglā infarktā, tāpēc atslodzei tiek parādīts kaut kāds Londonas skats no voljebala laukuma. Man šoks – sporta žurnālists un policists Tālis Eipurs kādā savā radio reportāžā apgalvoja, ka no laukuma varot redzēt pipeli, bet NEKĀ TĀDA TUR NEBIJA!!

Pie pirmā seta 14:12 izdzirdu, ka tribīnēs sākās „Latvija! Latvija!” mauras, kā arī pamanu, ka tie Nīderlandes līdzjutēji vispār nedzer. Kaut arī tas ir pirmais sets, ko PļaviņšŠmēdiņš pakāsīs, redzot ko tādu, bronzas medaļu ieguvēji ir skaidri.

Kad es spēlēju voljebalu, es regulāri servēju tīklā. Bet es tiešām nesaprotu, kā tas var vairāk nekā vienu reizi gadīties it kā profesionālam spēlētājam. Dumidors un Šuils tīklā iemet dahuja reižu. Varēja gan piemēru ņemt no manis un vienkārši iemest.

Pie divdesmitā punkta ir pirmā nīderlandiešu mačbumba, PļaviņšŠmēdiņš nenoņemas. Vārdu „noņemties” biju dzirdējusi no viena komentētāja mutes vairākkārt iepriekšējās spēlēs. Ilgu laiku nezināju, kas tas ir. Izrādās, ka viens no LTV komentētājiem Leons Timmermanis arī nezināja, ko ar to domā viņa kolēģis, bet komentētājs Jānis Celmiņš, kurš kādā spēlē no priekiem sevi nosauca par Jāni Šmēdiņu, tomēr zināja paskaidrot, ka noņemties ir gūt punktu pēc pretinieku serves. Tātad pretinieks servē, a PļaviņšŠmēdiņs - dankš – iegāž bumbu pretinieku smiltīs ar tādu ātrumu, ka bumbas kāzas fotogrāfēs fotoradars.

Otrā seta sākumā komentētāji PļaviņamŠmēdiņam iesaka vairs neservēt pa sirmgalvi Šuilu, bet gan izmēģināt Dumidoru. Tas gan ir muļķīgs ietiekums, jo viņš tomēr ir tas Harija Potera burvis.
Sets knapi sācies, bet Pļaviņš jau iet diskutēt ar tiesnesi. Domāju, ka tiensesim izlidos pāris zobi, bet komentētāji informē, ka šī saruna esot profilakses pēc. Pirmo setu PļaviņšŠmēdiņš pakāš, un arī otrais sākais drūmi, bet, kad nīderlandieši ir vadībā ar 8:3, es pāris reizes uzsaucu, ka vajag noņemties, un mēs attopamies pie 8:8 un nīderlandiešu bažīgajām rožām.
Otrā seta vidū ir mans mīļākais moments spēlē, kad Šmēdiņš ir nolēmis necelties un divas bumbas pēc kārtas vēsā mierā paņem, atrodoties guļus stāvoklī, nemaz netaisoties celties un kurījot cigāru. Neilgi pēc tam sirmgalvis Šuils Pļaviņam ar bumbu iehujārī pa muti, bet ar to nav gana, lai apturētu latviešus.
Pie rezultāta 15:13 komentētāji informē skatītāju, ka Jānis esot aizvēris ciet durvis nīderlandiešiem. Vo, to es saprotu – džeks voljebala laukumā atrod durvis. Ko tik tie latvieši neizdomā!
Pie 20:19 ir pirmā mačbumba, kuru Šmēdiņš veiksmīgi iepiš pretinieku smiltīs, kurās iekrīt arī divi Šuila zobi. Mopsis, kas ar mani skatās spēli, no priekiem sāk riet un mēģina apgāzt manu aliņu.

Trešo setu nīderlandieši sāk ar neiespējamo – atkal iepiš servi tīklā. Spēle atkal ir drausmi līdzīga, man ir bijuši jau 4 infarkti, bet cilvēki tribīnēs tikai vēsā mierā filmē sevi. Bet, kad PļaviņšŠmēdiņš ielūkojas tviterī un sāk ņemt vērā tur redzētos ieteikumus mest pa to sirmo ar aizdusu, viss iet uz augšu. Komentētāji neskaitāmas reizes uzsver, ka šī būs pēdējā Šuila olimpiskā spēle, un šķiet, ka tā ir beigusies jau trešā seta vidū, kad Dumidors savu kolēģi pilnībā sāk ignorēt un sāk spēlēt viens pats.
Pirmā izšķirošā seta mačbumba ir pie rezultāta 14:10, un holandieši tomēr spēj noņemties. Tas nozīmē, ka serves tiesības ir holandiešiem, ko Dumidors veiksmīgi izmanto, kārtējo reizi izdarot neiespējamo – iepišot bumbu tīklā. Tā ar 17. numuru izliktie PļaviņšŠmēdiņš jau otro reizi olimpiādes laikā aptin ap pirkstu ar 5.numuru izlikto Dumidoru un Šuili.

No priekiem uz voljebala laukuma saskrien karsējmeitenes, kas tāpat tūliņ ies prom, bet, kā informē komentētāji, bronzas medaļas, vot, tās neviens neatņems. Vēlreiz urrā pasaules skaistākā sporta veida prikolistiem!