jautājums - no kuras malas? Subjektīvisma faktoram tik daudz nianšu. Vienīgais veids -pašai no sava punkta. Citādi - tikai caur citu paustā par Tevi atspulgos.

(Reply to this) (Thread)

ideāli jau būtu palēkāt starp cilvēkiem. redzēt sevi caur partnera, labākās draudzenes, svešinieka, nelabvēļa acīm. vai izcelt pašai savu apziņu ārpus sevis un paskatīties (te var varbūt palīdzēt sevis filmēšana, bet es taču to nedarīšu publiskā telpā, kurā man tas visvairāk interesētu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viens faktors - atsakoties (kaut uz brīdi) no konkrētiem, fiksētiem principiem, tad var to uztveri "paplašināt", bet ilgtermiņā tas ir bīstami, jo tajā zonā var "pazaudēties". Kā arī -vispirms vairāk jāmeklē un jāuzzina, jāizprot par alternatīviem skatījumiem uz vienu un to pašu lietu.
Filmēt var, jā - bet tur tāpat skatoties, vērtēsi subjektīvi. Un jau pēc laika pārskatot - daudz detaļu uzpeldēs kā jaunas tai pašā ierakstā.
Man domāt, ka optimālākais un veselīgākais veids, kā ar šo dīlot*, ir dzīvot pēc paša sajūtām. Ja vajag "fīdbeku no malas" - terapija. Man šķiet, ka līdzcilvēkus ne tikai nevajag apgrūtināt ar šādiem lūgumiem(Tevi vērtēt), bet tas ir pat kaitīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

terapeits jau nedrīkst teikt nekādu patiesu fīdbeku no malas. :) bet draugi ir biased (es gan tāpat gribētu, lai viņi man godīgi stāsta savas domas par mani).

es eksistēju tikai caur citu apliecinājumiem par manas dzīves vērtīgumu, tāpēc šobrīd esmu šajā punktā – spoguļattēls man patīk, bet tā persona, kas atrodas starp citiem, ne pārāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis "nevar teikt patiesu", bet, lai paplašinātu Tavu subjektīvo skatu un pieņēmumus - liek Tev pašai paskatīties uz lietu no malas, apskatīt variantus, uzdot jautājumus sev. (turklāt, bieži tiešāk vai netiešāk saistītus ar viņa novērojumiem par Tevi;) )
Draugi ir biased* tikai tādā līmenī, ka skatās katrs caur savu prizmu, būtībā sevi projicējot uz Tevi.
(bet varbūt nesapratu, problēmu)
Tiesa, apliecinājumus vajadzēs vienmēr, jo visi esam sociālas būtnes. Ja būs daudz uzslavu - gribēsies vēl vairāk.
Bet spoguļattēli -tik daudz un dažādi, cik spoguļi paši. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lietot vārdus "pa īstam" droši vien nebija pareizi. mani interesē tieši šie subjektīvie viedokļi, tas, kā citi mani redz. jo man liekas tik jocīgi, ka es eksistēju viņu galvās pilnīgi citādāk nekā savējā.

(Reply to this) (Parent)

nevaru palīdzēt,
bet ļoti labi uzrakstīji

(Reply to this) (Thread)

<3 paldies!

(Reply to this) (Parent)

Dažreiz tā gribēšana iepatikties ir izdzīvošanas mehānisms no veciem laikiem, kad cilvēks nedabūja to, ka viņu vienkārši pieņem par labu un mīl.
Vai esi dzirdējusi par Marisas Pīras I am good enogh?

(Reply to this) (Thread)

man ar šāda tipa grāmatām iet grūti, jo es jau terapeitam strīdos pretī, kad viņš mēģina panākt, lai es pasaku kaut ko labu par sevi. :D grāmatu var vienkārši aiztaisīt ciet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ir video un raksti viņas blogā. Neesmu baigais fanāts, bet šis tas no viņas video (citas sarunas ar vienu džeku) man ļoti patika

Un vēl Gabor Mathe Visdom of trauma ir ļoti wow! Ja izdodas filmu noskatīties

(Reply to this) (Parent) (Thread)

filma būtu more up my alley. paldies!

(Reply to this) (Parent)

Tu nevari ieraudzīt sevi no malas ar citu acīm. Jo katram "acis" rāda citu tevi. Un tev vispār nav nekas vajadzīgs, izņemot mīlestību pašai pret sevi. Un Ķermenis ir tikai viens no taviem aspektiem un kamdēļ gan ieciklēties uz šo vienu aspektu. Tev var būt ļoti skaists ķermenis un seja, bet vienalga visiem nepatiksi,jo,piemeram,ja tev ir negants raksturs, visi ķermeņa apbrīnotāji atsprāgs nost. Un vispār mēs esam pārāk apsēsti ar sevi. Viss,kas mums vajadzīgs, ir būt pašam,un būt brīvam no salīdzināšanas,gaidām un bažām.

(Reply to this) (Thread)

+10

(Reply to this) (Parent)

"(..) lielākā daļa komplimentu, ko saņemu, balstās tajā, ka a) esmu tieva, b) izskatos Latvijai salīdzinoši neparasti. un cilvēki to mirklīgi sajauc ar skaistumu (tāpēc arī man ir viegli atstāt labu pirmo iespaidu, bet tas nav paliekošs, jo es ātri kļūstu garlaicīga)." - man bieži ir ļoti līdzīgas sajūtas. Un tas liekas tik absurdi, jo, kāda gan nozīme tam, ka cilvēkiem liekas forši, ka esmu tieva (like, what? tas vispār nav mans nopelns) vai ka man ir zili/rozā mati, ja viņus neinteresē nekas cits par mani.

(Reply to this) (Thread)

un principā jau skaistums arī ir ļoti relatīvs. ja kādam es šķietu skaista tikai manu matu dēļ – who cares! tātad es viņam šķietu skaista. :D

(Reply to this) (Parent)

Nevajag tev to. Pieņemsim, ka tu uzzinātu, ka kāda nepazīstama vīrieša acīs tu izskaties simpātiska, bet drusku muļķīga un visai kaitinoša. Ko tev tas dotu? Neko, tevi tas vienkārši kaitinātu. Kaut kāda nozīme būtu tam, kā tu izskaties draugu acīs. Bet ko tad, ja arī viņiem būtu tieši tāds spriedums par tevi? Arī tas tevi tikai kaitinātu un sačakarētu tavu attieksmi pret viņiem (kā tā par mani var domāt?).

Acīmredzot, tu neesi ļoti laimīga ar to sevi, kāda tu esi, un gribi kaut kādā veidā mainīties. Bet no malas tev nevar pateikt, kurā virzienā tālāk doties. Tas principā būtu nepareizi, pat ja kāds to mēģinātu darīt. Pieņemsim, ka tu to uztvertu nopietni un neapvainotos, un sāktu strādāt, lai mainītos. Tev tas izdotos un kas būtu noticis? Tu liktos pieņemamāka kādam konkrētam cilvēkam, savukārt kādam citam vairs nē.

Tu vari vienīgi pati pateikt sev, kādas lietas tev sevī kaitina un pie kā tu vari piestrādāt. Jā, grūti, bet vieglāka ceļa pareizā virzienā vienkārši nav.

(Reply to this) (Thread)

šī mana vēlme – paskatīties, "kā tad patiesībā ir" – nāk no tā, ka es neuzticos pati sev. es gribu zināt, kāds ir cilvēku viedoklis par mani, jo mans pašas viedoklis ir mazvērtības kompleksu, bērnības traumu un nedrošības sakropļots. citi man saka, ka es esmu skaista, bet es tam neticu. tas, ka man ir padsmit gadu senas draudzības, liecina, ka draugiem es patīku kā cilvēks, bet tam arī es neticu. ikkatrs solis pašpārliecinātības virzienā nāk ar trauksmes zvaniem, jo "tev nav iemesla tā justies, tu esi iedomīga un delusional". tāpēc liekas, ka sava citu galvās esošā tēla iepazīšana man varētu palīdzēt pieņemt sevi – ļoti iespējams, ka es krītu uz nerviem daudz mazāk cilvēkiem, nekā man pašai šķiet.

vienīgais risinājums ir sevis pieņemšana, beidzot satraukties par to, ko domā un redz citi. dažkārt, pēc ilgu gadu darba ar sevi, man tas izdodas.

(Reply to this) (Parent)