Šodien bija pirmā diena jaunajā darbā. Priekšnieks norādīja, ka esmu atstājusi radoša, enerģiska cilvēka iespaidu. Neskatoties, ka attiecīgajā jomā man bija mazāka darba pieredze nekā pārējiem pretendentiem, pārbaudes uzdevumus veicu negaidīti labi un pēc pārrunām vairs nebija šaubu, ka jāpieņem mani.
Tāpat arī viņš piebilda, ka iepriekšējo darbinieci atlaida, jo viņa bija pārāk jūtīga pret kritiku, par katru piezīmi gandrīz sāka raudāt, negribēja nearvienu komunicēt, "kaut kāda depresīvā". Bija grūti ar tādu sastrādāties.
Es iekšēji skaļi nosmējos, bet viņam apstiprināju, ka man nekas tāds nepiemīt.

Tāpat arī viņš teica, ka juties ļoti pārsteigts, kad ieguglējot mani, atrada kaudzi tik drūmas, tumšas, dīvainas fotogrāfijas un, ka tas viņam nekādi neliekoties galvā iekšā un vispār kāpēc es kaut ko tādu fotografēju un, ka tas citiem klientiem var atstāt sliktu iespaidu.

Padomāju, varbūt tiešām mana googles vēsture ir iemesls, kāpēc mani negribēja pieņemt citās vietās.
Pārnākot mājās ar skumju nopūtu sāku revidēt un dzēst savu vēsturi, jo vispār kāpēc man tik daudz lietu ir jārāda jebkuram, kuram nav slinkums skatīties. pārāk daudz atklātības. pietiek ekshibicionēties.