uz šperras
iepriekšējā reize, kas pie viena bija vienīgā, pirmā un pēdējā, beidzās ar desmit rubļu soda naudas samaksāšanu valsts auto inspektoram, jo es mācēju pārvietoties tikai taisnā virzienā, iebraucu no Palmielas Ļeņinielā gandrīz līdz vidum, lai apgrieztos. Milicis par braukšanu bez tiesībām un gandrīz CSN izraisīšanu, gribēja atņemt motorolleru. Par laimi īpašnieks klasesbiedrs milicim apsolījās man vairs nedot braukt. Tā mana divriteņu motorizētā braucamrīka braucēja karjera izbeidzās pēc divdesmit metru brauciena un neilga vairāk par pusminūti. Pēc tam man nebija tādu draugu, kam būtu bijis mocītis. (vienīgi Jankam laukos, saskaņā ar paša nostāstiem).
Līdz šai nedēļai.
Iemainīju automobīli pret motorolleri. Juhuhūūū jēē!!
uz pāris nedēļām.

Lielisks agregāts. 125 3centimetri, ap 250 kg. Tās smaržas, tās ziedoņa smaržas tādā intensitātē traucas pretī, jo īpaši, kad tā ātrāk ieskrienas. Līdzīgi ir tikai gazika kuzavā kratīties zabroskā uz baltās čeremas augšu. Šitam skūterim ir pārliecinoša caurgājība purva takās, jauda smilšu ceļos. Visu pēcpusdienu vizinājos pa rajonu bez nolūka nokļūt vajadzīgā vietā. Sirds izdziedājās laimīgu dziesmu, trūka tikai ko pavest