Šodien ar svaigu aci paskatoties uz Brīvības rogaininga karti ir skaidrs, ka pa to stigu NEVAJADZĒJA IET. :D Vkr plānojot šķita - sakarīga izvēle.
Vai esat briduši līdz dibenam ledainā ūdenī 11. novembrī? 20metrus? 50? 100? 150? Atkārtojot apgrieztā secībā? 3x? 6h distances 1ajā stundā?
Nu labi - drusku pārspīlēju - līdz dibenam un vairāk bija tikai kādas 5-6 plančkas. Pārējās ap/virs ceļa. Bet tas nemaina faktu, ka tādas 150m plančkas vidū, kur apakšā ir ciņi sakrituši koki un xvz kas vēl neredzams, tu vienā brīdī saproti, ka nejūti kājas zem ceļa. Vispār. Balsties uz tādiem stumbreņiem, mēģini nepakrist (2x izdevās man arī pakrist un iekrist līdz jostasvietai), saprast/sataustīt, kur vispār var spert nākamo soli..
Katrā ziņā pēc tā visa atceļā gar jūru šķērsojamās upītes ar ūdeni līdz ceļiem vispār bija tāds "aj kas tad tur - peļķe!" :D

upd. Pie plānošanas toč ir jāpiestrādā - jo īpaši, ja laiks to atļauj. Vajadzēja sameklēt optimālu 25-30km distanci un tad pie tās arī turēties, nevis sadomāt, ka gan jau izdosies aiztesties uz to tālāko galu ar daudz punktiem. Rezultātā aiztesies un tāpat saproti, ka visi punkti jāīsina, jo nu citādi atpakaļ netiksim. Katrā ziņā - paskatoties, ka veselai kaudzei komandu ar vairāk puntkiem ir tāds pats vai īsāks ceļš, skaidrs, ka plānošanā augt tiešām IR kur.