nu i nafik! :D
Labi, es saprotu, ka karte šobrīd izskatās zaļāka, nekā dabā, bet nu...

Nu i nafik!!!

Vkr vakarā rogainingā Family distancē 1ā vieta.. Šoreiz gan ar meitu un jcx kopā. Es stumdīju ratus, jcx vairāk skenēja kodus un orientējās. :D Kamēr viņš skenēja kodus, es pētīju tālāk ceļus.
Laika prognozes gan pievīla. Biju rēķinājusies (un apģērbusies) ar kādu pusotru stundiņu smidzekļa un tālāk sausu, nevis ar kkādu pamatīgu lietu visas distances laikā, ar attiecīgām peļķēm līdz potītēm neasfaltētajā vietās un lietusūdeņu upēm visur uz asfalta, kā rezultātā jau pusceļā biju slapja līdz pēdējai vīlītei, kājas žļurkstēja jau pēc pirmās pusstundas, pēc 2h piemetās arī drebulis un viss ir slikti. Tomēr plānu izpildījām. Pat pārpildījām, jo distances pirmā daļa aizgāja ļoti labi, tāpēc pieķērām vēl vienu 5punktnieku klāt esošajam plānojumam - pārlīdām pāri sliedēm no Meža kapiem uz Duntes(?) ielu. Beigās centrā, kad jau abi mēreni mirām, bija kā bija. Jcx tiek skrien iekšā telpās un komentē, ka reku te bija alus, te karstvīns, te vēl kaut kas, bet es tik drebinos laukā pie ratiem lietū.
Beigu beigās nofinišējām 50 sekundes pirms kontrollaika beigām (kkā sāk kļūt par tradīciju, jo Gardenē 2dien mums ar K atlika tieši 30 sekundes un pēdējos 5os km pārsitu es visus savus orientēšanās ātrumu rekordus).
Vienīgā, kam laikam nesala un viss bija labi, bija meita. Pusotru stundu bolījās, tad Meža kapos iedevām padzerties, pēc kā atplīsa, tad vēl ik pa brīdim atmodās, piecēlās sēdus, pabolījās, pateicām, ka jāģuļ un gulēja tālāk. :D Drusku gan viņa ar tur samirka, bet nu no ārpuses - ieksā viss silts :) Bij ziemas zābaki (ne gumijas) ĻOOOTI vaļīgi uzvilkti, vienas biezās siltās bikses, termokrekls, plāna jaciņa un biezā ziemas kurtka, dubultie cimdiņi, plāna rudens cepurīte un kapuce. Līdz krūtīm vēl iekšā ratu maisā. Plēve pa virsu (ar caurumu priekšā, pa kuru tad nu dafiga ūdens arī satecēja), plus vēl pa visiem pakšiem tur ūdens tecēja ieksā.
Grūtākais bija bērnu noganīt iekštelpās panckāšanās un plānošanas laikā, jo vnk nēsājās starp cilvēkiem, mēģinot atņemt visiem marķierus, adatiņas un visu iespējamo. Padsmit minūtes, kamēr pierijās līdzi paņemto pārtiku, bija miers un tad SĀKĀS! :D

Kilometri vēl jāsarēķina. Kkur uz distances beigām nomira Polārs. Xz kāpēc, jo pēcāk ieslēdzot viss strādāja, arī, ka bača beigtos, nerādīja..

Šodien ar svaigu aci paskatoties uz Brīvības rogaininga karti ir skaidrs, ka pa to stigu NEVAJADZĒJA IET. :D Vkr plānojot šķita - sakarīga izvēle.
Vai esat briduši līdz dibenam ledainā ūdenī 11. novembrī? 20metrus? 50? 100? 150? Atkārtojot apgrieztā secībā? 3x? 6h distances 1ajā stundā?
Nu labi - drusku pārspīlēju - līdz dibenam un vairāk bija tikai kādas 5-6 plančkas. Pārējās ap/virs ceļa. Bet tas nemaina faktu, ka tādas 150m plančkas vidū, kur apakšā ir ciņi sakrituši koki un xvz kas vēl neredzams, tu vienā brīdī saproti, ka nejūti kājas zem ceļa. Vispār. Balsties uz tādiem stumbreņiem, mēģini nepakrist (2x izdevās man arī pakrist un iekrist līdz jostasvietai), saprast/sataustīt, kur vispār var spert nākamo soli..
Katrā ziņā pēc tā visa atceļā gar jūru šķērsojamās upītes ar ūdeni līdz ceļiem vispār bija tāds "aj kas tad tur - peļķe!" :D

upd. Pie plānošanas toč ir jāpiestrādā - jo īpaši, ja laiks to atļauj. Vajadzēja sameklēt optimālu 25-30km distanci un tad pie tās arī turēties, nevis sadomāt, ka gan jau izdosies aiztesties uz to tālāko galu ar daudz punktiem. Rezultātā aiztesies un tāpat saproti, ka visi punkti jāīsina, jo nu citādi atpakaļ netiksim. Katrā ziņā - paskatoties, ka veselai kaudzei komandu ar vairāk puntkiem ir tāds pats vai īsāks ceļš, skaidrs, ka plānošanā augt tiešām IR kur.

Vkr mani mēģināja pierunāt, ka vajadzētu piedalīties 2019ā gada veterānu orientēšanās čempionātā - Bumbukalnā būšot..

Da kādi čempionāti, kādas sacensības. Es kamēr kartē un dabā ziemeļus atradišu, visi jau būs finišējuši. :D