Žikivators. Atgriešanās
03:09 pēc dzimtenes laika.

Tieši divas stundas apgūstu veco un ierasto teritoriju, tak viss tik jauns, tik jauns. Lat Tele Kõms mainījis "iekšseju", garausis saldi čuč, bet es bedzot varu nemidžināt ar zibspuldzi.
Samahodā pavadītās 9 stundas darīja savu. Pusceļā sapratu, ka tā nav nekāda nopietna aršana, ja nav uziets Džeimsons. Par laimi, kolēgām bija līdzīgas domas, tikai par citu produktu — sieru. Šobrīd varu apzvērēt, ka ir ļoti svētīgi, ja šādā izbraucienā ir ļaudis, kuriem vitāli nopērkams lēts siers, olas un cepumi.

Kad pabraucām garām trešajam nobrauktajam trusim un, par laimi, nenotriecām divus stirnu bērnus, piestājām pēdējā no Polijas lielmiestiem — mazpilsētām. Kolēgas pa labi (pēc siera), Žikivators pa kreisi — pēc viskija.

Dobry wieczór, dobry wieczór, dobry wieczór — helõ. Jes, jes — tū paks of Davidoff gõld, jes, jes, and plastik beg, plīz, jes (mēģinot pilāgoties poļu inglišam).

Co? — teica dziewczyna.

Tādos brīžos Žikivators nav tas, kurš samulst. Izkārtojot vienas rokas pirkstus vēdeklī, bet ar otras rokas rādītājpirkstu bakstot letē, tiku pie cigaretēm. Davidoff, ja!
Un tad es pamanīju plauktā Džeimsonu! (šeit ir neskaitāmi smaiļegi ar sirsniņām)

Visas jūsu rotaļas ar elektriskajiem aparātiem, kur var ar spailēm izvilkt plīša cūku ir nieks! Pagāja krietns laiks, lai kasiere saprastu, ka viņai norādu uz to vienīgo pudeli plauktā, ko meklēju visu nedēļu.

Un guvu apmierinājumu. Nedēļu ilgā katorga tika kā ar roku aizslaucīta.

Tā bija sajūta, kad apjautu to, ka samahodā ir mana azote, bet azotē ir manas mājas, bet mājās būs Džeimsons, kas lika man ieslīgt vieglā līksmē un aizmirst negulētās naktis.

BET!

Žikivatora muguras smadzenes jūt, ka būs turpinājums...