rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jāun, būtu jāiet gulēt, bet kautkā aizvīnojossss.
vienkārši gribu, lai ir ceturtiena, piektdiena , sestiena un svētdiena.
jau tagad. un ilgi.
bet rīt tas fakin iso audits, vot domāju, vai rīt vilkt ko tādu kā vienmēr vai saģērbties zolīdāk, cik jau nu es to maz spēju.
nē, gribu ceturtdienu, gribu prom, gribu mežā.

šodien pie vakariņām stāstiju, ko mēs tai mežā darām. itkā jau visi māj glavas un saka "ojā, sounds so serious, jā, Tev tā sirdslieta, o'rly Tu kautkam arī nopietni pieej" bet neviens jau laikam nesaprot. un , iespējams, man nemaz to nevajag.

šodien braucu ar velo. beidzot. ar šito pendžu mēs gadus pacmit apakaļ izmalām visus upesmalas brikšņus un grambas, lēns un smags. mājupceļā trīcēja ciska, nē, bet kas tas ir - cirksnis? nē. visi tie vārdi dīvaini. zem ceļgala tas muskulis- kā viš saucās?? karoč trīcēja. smagi minās, bremze ne sūda nestrādā. bet tikuntā brauca garām kaukādi tīņi un citi auto un māja un haha. un es haha.
ak, bet cik vēl īss tas mirklis,kad es tādiem maziem patikšu? nu,nevis,ka man vajag viņiem patikt, bet , jā, es esmu tik banāla, ka baidos no fiziskas novecošanas. morāli tas man nedraud, varu palikt vien nedaudz ciniskāka, that's it.
  • ai, ciniskākai nav forši. it kā jau liekas, ka ir, bet patiesībā ne figa.
    • nav jau runa par to,ko es gribu, bet gan par to,kas notiek. man nupat bija saruna par to,cik es biju naiva gadus 8 atpakaļ...
      bet neviens jau Tev neprasa, vai gribi palikt naiva vai ciniska. Tevi vnk dzīve piedrāž, pardon my french.
      es, protams, visiem vēlu, lai viņus nepiedrāž, bet tas nav kautkas, ko mēs izvēlamies.
      • jā, to es arī zinu. un palikt naivai ir dikti grūti, tur jāpieliek megaspēks un jēga arī īsti nav redzama. tā viš i. bet pasapņot jau var, par iespēju būt citādāk.
      • laiks izārstē visu. (nevis dziedē, bet tieši izārstē).
      • Nu nav jau tikai divas galējības! Galu galā.
        Dzīve mūs māca - diemžēl tas, vai mēs iemācamies vai arī purkšķam par to, ka vot dzīve mūs nemīl un tagad tāpēc es te kļūšu tāda ciniska un vēlsazinkāda, ir akarīgs tikai no mums pašiem..
    • un vispār, man tik ļoti gribas Tev "pai-pai" izdarīt, bet nezinu kā....
      • gan jau sanāks, es varētu būt pajojama kādu gana ilgu laiku tagad.. zin kā, mēs, meitenes, saņemamies, saņemamies, un tad atkal pļurkš.
        • ai, es tik ļoti to zinu, so, zinu arī,ka nekas,ko Tev kāds saka, neko nemaina. bet tur jau tā sāls, ka pašai sevi jāatklāj - savādāku, nobriedušāku....un,kad pati sevi sapraratīsi/pieņemsi/izbaudīsi, tad arī kautkas mainīsies. uz augšu.

          būs labi. eventually.
  • man liekas ka planēta cibēja par kkādu lohu, kurš rakstīja, ka cibā cilvēķiem ap gadiem 30+ vispār nav ko darīt
    tas man saasociējās ar tevis minēto par vecumiem utt
Powered by Sviesta Ciba