- i hateth heart

21 September 2015 @ 03:08 pm

i hateth heart

es jau divas dienas esmu atgriezusies no Tanzhiras. es juutos taa it kaa es buutu atrauta no sava entangled particle, falling so deep in the abyss of vague desperation. tikmeer beady eyed Ekharts kuuko mazaa smadzenju stuuriitii, mans desperation, viss mans unease ir iluuzija, man pat nepieder manas skumjas, tikai skaudrais, patiesais, potentais, orgasmiskais now. so great, so tragic

so Tanzhira bija mana veelviena sirdsvieta peec Lisabonas, tikai vinjaa ir lielaaks gabals manas sirds, ja ne visa. es gribeeju sheit ierakstiit garu ierakstu par visiem notikumiem, kas bija neiespeejami un magjiski, vairaak kaa filmaas, life does not imitate art, art could never ever reflect even a a fraction of life, bet manas atminjas ir skaudras un saaposhi skaistas, taapeec es negribu lietot stulbos vaardus, kas visu paarveersh kaut kaadaa semantiskaa putnubiedeeklii. tajaa vietaa es vienkaarshi pietureeshos pie #blessed

es pat tur satiku zeenu, kuru visticamaak vairs nekad neredzeeshu, rooftop balliitee, kameer kopaa jaucaas Jans Tiirsens un Allaaha call to prayer, kameer sarkana un violeta rieteeja saule, dzerot jts un piipeejot davidofus, kas man ir tik tipiski, looking for love in all the wrong places, es vinju visticamaak vairs nekad nesatikshu

kaapeec cilveeki negrib skatiities un dziivot now, jo varbuut vinji ir paaraak vaaji, lai buutu conscious, paaraak vaaji prieksh reckoning

simfonija: yann tiersen - la noyee

13 atziņas | teikt

( Post a new comment )

narrenschiff on September 21st, 2015 - 07:33 pm

Kirkegors saka, ka visnelaimīgākais cilvēks ir tas, kurš ir totally absent: "But when the hoping individual would have a future which can have no reality for him, or the remembering individual remember a past which had had no reality for him, then we have the genuinely unhappy individuals."

(Reply) (Thread) (Link)

methodrone on September 22nd, 2015 - 04:21 pm

alas taa ir. tikai, liidz ko cilveeks domaa domas, vinjsh ir absent. kaa lai dziivo?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on September 22nd, 2015 - 08:14 pm

Bet kāpēc uzreiz absence? Visa domāšanas vēsture taču pastāv uz to, ka domās, refleksijā, apcerē mēs tieši tuvojamies lietam, to patiesajai būtībai, utt, proti, kad nav domāšanas pauzes, tad viss ir tikai mainība, šķitums, utt. Taču, protams, bažām ir pamats, Heidegers, piemēram, saka, ka visa filozofijas vēsture ir tieši šīs sākotnējās presences aizsegšana un aizmiršana. Tāpēc viņš saka, ka tieši mūsu ikdienas, pirmsreflektīvā klātesamība (dasein) jau ir tuva lietām, šev un esamībai, tikai mēs to nepamanām. Vēlāk viņš vēl aicina domāšanu (denken) uztvert kā danken - pateicību, pateikšanos par saņemto. Un pateicība, heedfulness jau ir vienkārši saņemtā presences izvērsums. Doma kā pateicība par presenci.

Vārdu sakot, es domāju, ka ir iespējamas tādas domas, kuras vairo un uzskaņo uz presenci. Piemēram, es šovasar viskaut kur biju, dažādās neiedomājamās vietās. Uz vietas tik daudz iespaidu un nereflektīvas presences, nepamanītas (!) presences, doma nespēj izsekot līdzi, loss of heedfulness. Un tikai tagad, domājot par to, viss pieredzētais iegūst vēl lielāku presenci, nozīmību un pateicību.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on September 23rd, 2015 - 03:24 pm

jaa redzi, es domaaju domaam jaaljauj valja tikai peec presences. kameer kas svariigs/skaists notiek ir svariigi nedomaat, nebuut absent. domaat/pateikties var peec tam. pirms kaadiem gadiem es buutu sevi ieniidusi ja taa teiktu, bet esmu sapratusi ka taa ir vieniigaa pieeja, kas ir legit, jo notikums vienmeer ir iistaaks, more wholesome, inclusive of all, nekaa domas par sho notikumu

buut klaatesosham mirklii ir tik pat maksimaali svariigi, cik zinaatniekam fokuss experimenta laikaa.

domaashana kaa pateiciiba skan ljoti appealing, ljoti meant to be. jautaajums ir, vai jebkura cita veida domaashanu vajag izskaust?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on September 23rd, 2015 - 05:10 pm

Es mēģināju aizstāvēt domāšanu kā vienu no presencing veidiem, taču secinu, ka ir ļoti grūti, piemēram, pastaigāties gar mežonīgu jūru un vienlaikus domāt, impulss, esamības uzplaiksnījums neļauj domāt, drīzāk it gives food for thought. Cita lieta, ka doma pati par sevi arī ir notikums, varbūt daļa manas aizstāvības ir legit, ja pastāvu uz to, ka doma var būt presences izvērsums un papildinājums.

šaubos, vai vispār drīkst "izskaust" kādu domāšanu, totalitārās esamības izslēgšanas sistēmas visu laiku mēģina kādu domāšanas veidu izskaust. drīzāk ir jāmēģina aptvert domāšana tās daudzveidībā un daudzšķautnainībā, protams, vispatiesākās un vērtīgākās domas ir vienkāršākās, pieticīgākās un ļaujošākās (tās, kuras sagatavo augsni, izbrīvē vietu, atver gaidu un heedfulness horizontu notikuma presences pilnumam (embrace the gift of presence)), taču jāņem vērā, ka katra doma gives food for thought, katrai domai sava vieta, tādā ziņā nebūtu izskaužama arī praktiski-abstrakti-mehāniskā domāšana, jo tā savas saknes rod tīrā praktiskumā un domas vēlmē orientēties pasaulē un pieturēties, apieties ar lietām, taču arī šai domai ir sava vieta, problemātiski ir tad, kad šāds domāšanas veids vēlas nomākt citu domāšanu un pašu presenci.

angliski arī, nepieminēju - thinking/thanking.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on September 23rd, 2015 - 09:55 pm

jaa es zinu, tu vienmeer aizstaavi domas ontologjisko statusu. es pati meegjinu vienmeer to apstiprinaat, jo es nedomaaju, ka domas ir kaut kaadi nejaushi vai kaitiigi ieradumi, kaut kaadi odi, kas jaatgainjaa. un ka tikai labaas domas ir labas, un melanholiskas vai sliktas domas ir neveertiigas.

bet es nezinu, un vai kaads vispaar var atbildeet, kad domaashanas ir par daudz, kaadaas proporcijaas domaat. vai noliegt unsettling domas tikai zen/hedonisma labad.

es laikam vienkaarshi nezinu, vai visas domas, kas velk liidzi skumjas un skaudrumu ir saudzeejamas.

bet beigaas es arii izsecinu, ka katrai domai ir paradzeets laiks un vieta, kuraa taa ir veertiiga, bet naakamajaa jau vairs nav.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on September 23rd, 2015 - 11:07 pm

Angst vai boredom domas ir svarīgas, Heidegers teiktu, jo tad pasaule atkāpjas un viss parādās tādā kā ekvilibrā starp esamību un neko, viņš to sauktu par the swaying of being amidst nothingness, un grūti noliegt, ka šāds comportment towards beings būtu izmetams, tas šo to māca. domāšana ir par daudz, kad tā aizklīst pārāk tālu no sava avota vai nomāc to.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on September 23rd, 2015 - 11:23 pm

bet kas ir 'paaraak taalu'?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on September 24th, 2015 - 01:33 am

Par tālu ir tad, kad horizonts aizveras, esamība aizveras, un cilvēks visu laiku saka "manas domas".
Vēl par tālu ir tad, kad viss sastāv no priekšstatiem, priekšmetiem, cietām domām, formējot "pasaules uzskatu". Kad domas neļauj būtnēm būt - tad ir par tālu. Kad domas ir dusmīgas domas, kuras alkatīgi visu grib aprīt un ieraut savā unikālajā domu pasaulē, kad domas ir negausīgas un kā nešpetns bērns vēlas visu tvert, grābt, raut aiz bizēm, noķert, tvarstīt, proti, šādas tvarstošās domas it kā ir izslāpušas pēc esamības un mēģina to pienaglot pie domu burbuļiem, turēt tuvumā, zelta būrītī, taču esamība šajos gadījumos allaž atkāpjas un noslēpjas, tā, ka domas ir spiestas palkt vienas pašas ar sevi, savā izsalkušajā agonijā, where there is nothing, no one to give food for thought. Patiesas domas būtība, protams, ir tuvums, de-distancing. Taču negausīgās domas šo tuvumu noliedz.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on September 24th, 2015 - 09:09 pm

karoch taadas domas, kas ir emocionaalas

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on September 26th, 2015 - 11:26 pm

arī ne obligāti; kāpēc lai doma nebūtu emocionāla. domāšanai vienkārši kaitē alkatīgums un rijība, un, kā allaž, mīlestības trūkums

tāpēc ir ļoti daudz sausu, mirušu domu

(Reply) (Parent) (Link)

miligrami on September 23rd, 2015 - 05:29 pm

es tieši tādu tanžīru arī iztēlojos, piekvēpušu un maģisku

(Reply) (Thread) (Link)

methodrone on September 23rd, 2015 - 09:48 pm

Tanzhira ir totaali stiliiga, magjiska, franciska, boheemiska, chill, kraasaina, easy, laipna, nonshalanta un kruta. Ja tev patika Lisabona un Portugaale, es tev iesaku aizbraukt uz Tanziru arii.

(Reply) (Parent) (Link)