21 September 2015 @ 03:08 pm
i hateth heart  
es jau divas dienas esmu atgriezusies no Tanzhiras. es juutos taa it kaa es buutu atrauta no sava entangled particle, falling so deep in the abyss of vague desperation. tikmeer beady eyed Ekharts kuuko mazaa smadzenju stuuriitii, mans desperation, viss mans unease ir iluuzija, man pat nepieder manas skumjas, tikai skaudrais, patiesais, potentais, orgasmiskais now. so great, so tragic

so Tanzhira bija mana veelviena sirdsvieta peec Lisabonas, tikai vinjaa ir lielaaks gabals manas sirds, ja ne visa. es gribeeju sheit ierakstiit garu ierakstu par visiem notikumiem, kas bija neiespeejami un magjiski, vairaak kaa filmaas, life does not imitate art, art could never ever reflect even a a fraction of life, bet manas atminjas ir skaudras un saaposhi skaistas, taapeec es negribu lietot stulbos vaardus, kas visu paarveersh kaut kaadaa semantiskaa putnubiedeeklii. tajaa vietaa es vienkaarshi pietureeshos pie #blessed

es pat tur satiku zeenu, kuru visticamaak vairs nekad neredzeeshu, rooftop balliitee, kameer kopaa jaucaas Jans Tiirsens un Allaaha call to prayer, kameer sarkana un violeta rieteeja saule, dzerot jts un piipeejot davidofus, kas man ir tik tipiski, looking for love in all the wrong places, es vinju visticamaak vairs nekad nesatikshu

kaapeec cilveeki negrib skatiities un dziivot now, jo varbuut vinji ir paaraak vaaji, lai buutu conscious, paaraak vaaji prieksh reckoning
 
 
simfonija: yann tiersen - la noyee
 
 
( Post a new comment )
[info]narrenschiff on September 24th, 2015 - 01:33 am
Par tālu ir tad, kad horizonts aizveras, esamība aizveras, un cilvēks visu laiku saka "manas domas".
Vēl par tālu ir tad, kad viss sastāv no priekšstatiem, priekšmetiem, cietām domām, formējot "pasaules uzskatu". Kad domas neļauj būtnēm būt - tad ir par tālu. Kad domas ir dusmīgas domas, kuras alkatīgi visu grib aprīt un ieraut savā unikālajā domu pasaulē, kad domas ir negausīgas un kā nešpetns bērns vēlas visu tvert, grābt, raut aiz bizēm, noķert, tvarstīt, proti, šādas tvarstošās domas it kā ir izslāpušas pēc esamības un mēģina to pienaglot pie domu burbuļiem, turēt tuvumā, zelta būrītī, taču esamība šajos gadījumos allaž atkāpjas un noslēpjas, tā, ka domas ir spiestas palkt vienas pašas ar sevi, savā izsalkušajā agonijā, where there is nothing, no one to give food for thought. Patiesas domas būtība, protams, ir tuvums, de-distancing. Taču negausīgās domas šo tuvumu noliedz.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on September 24th, 2015 - 09:09 pm
karoch taadas domas, kas ir emocionaalas
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]narrenschiff on September 26th, 2015 - 11:26 pm
arī ne obligāti; kāpēc lai doma nebūtu emocionāla. domāšanai vienkārši kaitē alkatīgums un rijība, un, kā allaž, mīlestības trūkums

tāpēc ir ļoti daudz sausu, mirušu domu
(Reply) (Parent) (Link)