Šodien beidzot izdevās uzvarēt vismaz kādos airēšanas mačos.
Lai gan patiesībā, vienkārši pietrūka konkurences. Savā ziņā bija tāds čil brauciens.
Lai gan no otras puses visu distanci mums līdzi brauca vēl viena komanda. Pāris reizes pat viņi izvirzījās vadībā, bet nu tas nebija tā, ka viņi baigi mums paairēja garām. Tas vairāk bija tāds čils, ka tāpat panāksim :D
Un tā kā otras komandas dalībnieki bija kolēģa darba biedri, tad arī pārlieku necentāmies no visas sirds atrauties. Pāris vietās gan jau ka taktiski varētu nostrādāt un atrauties, bet tad atkal nebūtu tik forša braukšana :D A tā vienā brīdī mēs tur vēl uz upes pabildējāmies, vienā vietā vēl pafilmējām kā airē. Vienā vietā arī netīšām sanāca sagriezt laivu. Mūsu laivu viņiem gan tik labi nesanāca sagriezt.
Arī sacensības tādas godīgas - brauc visi ar vienādām laivām un airiem. Tā ka variācija vairāk par spēku un meistarību.
Tā nu normāli braucam, tādā ātrumā, lai pārāk nenogurdu. A te pēkšņi kādus 5km pirms finiša paskatos atpakaļ, ka kāds jau ir sācis sekot un vajag pielikt. Man jau normāli, nogurums moš neliels ir, mugura varbūt nedaudz sāp no tādas sēdēšanas, a citādi pielikt spēks jau vēl ir. Caļi aiz mums arī mēģina pielikt, cik nu viņi vēl var pielikt :D
Vēl pēc brīža paskatāmies, ka tie jau ir normāli pievilkuši un vajag tomēr vēl pielikt. Vismaz nedaudz uzsita adrenalīnu. Bet nu pēc pāris līkumiem jau finišs, kur iebraucām ar kādas minūtes pārsvaru. Toties cīņa par 2. vietu izvērtās mega sīva un no krasta jau varēja vērot, kā abas ekipāžas pēdējiem spēkiem cīnās un kustina airus. 2. vieta gan tika nosargāta, bet nu tur tiešām pārlieku daudz netrūka. Tādi finiši laikam labi uzsit, ja spēka vairs nav, bet to tomēr vajag :)

Lai gan pēc tam mēs arī apspriedāmies, ka mēs tomēr sēdējām īsti ne tā, jo es sēdēju priekšā un kolēģis aizmugurē, kā mēs to parasti darām, bet šajā laivā tas varēja nebūt īsti labi, jo izsvarojums laikam bija nedaudz par daudz uz priekšu, kas nozīmēja, ka mums bremzējas vairāk nekā citiem.

Bet pasākums tāds reāli foršs.