labs posts 1.janvārim
lūk, ja runā par to, kas man ir pašam bijis visemocionāli piesātinātākais un svarīgākais brīdis sportā
tad tas ir 2006.gada 18.novembris, Lasvegasa, Menijs Pakjao pret Ēriku Moralesu, 3. raunds
ar krītošo Moralesu aizgāja vairāk nekā ēra, aizgāja leģenda
pat gaiss kļuva kaut kāds savādāks un debesu krāsas zilais tonis arī
tas bija tik asi sajūtams, ka pēc tam tiešām nekādi vairs vārdi nenāca pār lūpām
trīs kaujas, no kurām viņš uzvarēja pirmo, taču zaudēja divas pēdējās
un viss
lūk, šis pēdējais raunds
(pakjao ir tas, kuram ir ūsas:)

taču viņš krita no labākā rokas, šābrīža labākā boksera pasaulē
un labāku bokseri, bokseri, par kuru es jebkad kādreiz vairāk fanotu, kā pa par Pakjao, es vienkārši nezinu
lai piedod man Lenokss, kas tomēr ir tikai kruta kaujas mašīna vai Taisons, kas savu talantu sev izdauzīja no galvas
vai Oskars de la Hoja
Pekmens Pakjao - tā ir Dieva vai Sātana dzirksts, tik koncentrēts niknums, ātrums, saprāts un viltība, šis mazais filipīnietis

ja jūs gribat saprast, what a fucking beast he is, varat veltīt 15 minūtes modernajai klasikai ar nosaukumu "Rikijs Hatons vs Menijs Pakjao"
13 minūtes no visa aizņem šovs :)