Sāku lasīt Teriju Prečetu. Paldies honeybee par ieteikumu. Pagaidām aizņēmos vienu grāmatiņu, kas vairāk pieskaitāma pie bērnu literatūras plauktiņa stāstiņiem, bet gan jau vēlāk pāriešu arī uz pieaugušo literatūru. Slinkums, protams, lasīt angliski, bet nelielās devās jau var. Protams, gribas lūgt lai kāds tulkotājs, kuram ir ietekme uz izdevniecībām, arī pamanītu Teriju Prečetu un iztulkotu. Es to domāju nopietni, ja puse valsts grimst depresijā, tad ir svarīgi lasītājiem iebarot kaut ko, kas to ārstē, un kamdēļ ne Teriju Prečetu, jo Džeralds Darels jau ir tulkots un vairāk strādā uz vecāku auditoriju nekā uz jaunāku.

Es dievināju Džeralda Darela stāstiņu par to, kā Grieķijā daudzbērnu ģimene māmiņas dzimšanas dienā dodas ceļojumā ar jahtu un cik daudz ciešanu tas sagādā māmiņai un kā visi strīdas, bet izrādās, ka strīdēties ir ok. Dziedinošs bija arī stāsts par izbraucienu uz pludmali Anglijā, lai nosvinētu vecākā dēla Larija ierašanos valstī pēc daudzu gadu prombūtnes. Protams, laika prognoze par saulainu dienu izrādījās nepareiza, un viss sagāja grīstē, bet izrādās, ka arī tas ir ok. Larijs daudz dzer, bet tas ir ok. Meitas Margo vīrs ir nelabojams tehniķis (atgādina programmētāju) kas nopircis vecu muzeja cienīgu auto un nepārtraukti nodarbojas ar tā remontēšanu un tjūnešanu garāžā un nekad ar šo auto nebrauc, bet tas ir ok. Viņu par to kritizē, bet viņš neliekas traucēties. Nākamajā stāstā par vēl vienu izbraucienu Grieķijā ar jahtu redzam, ka Margo ir jau šķīrusies no šī vīra tehniķa, viņa ir šķīrusies no vīra, un tas ir ok. Viņa ir trīsdesmitgadniece, kura aizbrauc ar ģimeni ceļojumā, un savus divus bērnus atstāj Anglijā, un tas ir ok. Jahtā viņa dejo un koķetē ar vecu, stulbu grieķi, un tas ir ok, jo kad brauciens ir galā, tad tas taču beigsies, bet laiks būs bijis labi pavadīts.

Bet visvairāk es smējos par Deralda stāstiņu par to, kā viņš pusaudža gados strādājis par asistentu zooveikalā un vienā epizodē atklāja, ka Londonā bija kāda iela, kur visi veikali maksāja simbolisku īres naudu īpašniekam, ar nosacījumu, ka viņiem nav ienākumu, līdz ar to, katru reizi, kad kādā no veikaliem ierodas pircējs, pārdevēji atrunājas un neko negrib pārdot. Vēl savdabīgāks bija stāsts par to, kā Darels, jau krietni lielā vecumā vairākas nedēļas uzturas kādā viesnīcā, lasīdams grāmatu sēriju par cilvēku seksuālo uzvedību (ar mērķi izmantot šo informāciju dzīvnieku seksuālās uzvedības labākā saprašanā) un tikmēr dažādi viesnīcas darbinieki lūdz aizdot šīs grāmatas, lai risinātu savas attiecības, cita starpā, nošokētos, uzzinot par homoseksuālismu. Darels uz šīm cilvēku rases pārstāvju izdarībām noraugās no malas tā, it kā pats vairs nebūtu cilvēku sugas pārstāvis.