Reģionālā plānošana un viltotie sertifikāti
Vakar, gulēt ejot, nez kādēļ sāku domāt par Latvijas mazpilsētām un likt viņas kaut kādās kategorijās pa novadiem. Nenoliedzami - dažādām LV pilsētām mēdz būt kaut kāds līdzīgs vaibs, kas, iespējams, ceļas no pilsētvides rakstura, bet daudz lielākā mērā no cilvēkiem un atspoguļojas arī pilsētas pārvaldē.
Par piemēru - Valmiera ir Vidzemes Ventspils. Kopīgais - vidējam aritmētiskajam iedzīvotājam svarīgākais dzīvē ir nauda, diezgan po, iegūta likumīgi, piemēram, nemaksājot nodoklīšus, galvenais, ka var padižoties, nopirkt labāku mašīnu, uzcelt lielāku māju utt. Tāpēc arī Ventspilī tik ilgstoši pie varas var turēties Lembis, bet no Valmieras savukārt var nākt ārā visādi Šķēles un Bērziņi. Latgales analogs ir Rēzekne. Turīgie pilsētnieki gadiem cigarešu kontrabandas naudiņas legalizē nekustamajos īpašumos, bet pie varas ir Saskaņas Carēvičs un viņam piederošās būvfirmas.
Tāpēc man gadījums ar aizdomām par Latvijā lielākās ģimenes ārsta prakses iesaisti vakcinācijas sertifikātu viltošanā, šķiet tīri ticams. Ja kaut ko līdzīgu man mēģinātu iestāstīt, piemēram, par kādu ģimenes praksi Kuldīgā vai Cēsīs, vai, piemēram, Alūksnē (nevaru līdz galam izvēlēties Kuldīgas un Cēsu Latgales analogu, paši viņi Olūksnu nez kāpēc neuzskata par Latgali), nemūžam neticētu, bet Valmierā - pilnīgi iespējams.

Katrā ziņā, ja man būtu jāvilto sertifikāts, es to izvēlētos darīt kādā no augstākminētajām vai nu arī tad lielajām pilsētām - Liepājā, Daugavpilī un Rīgā jau ir iespējams viss, arī Jelgavā, jo tā jau faktiski ir tāds Rīgas mikrorajons. Visur citur man būtu bail. Īstajos laukos cilvēki vienkārši neprot glabāt noslēpumus, bet kaut kādās vakseru pilsētās ar Vienotības vadību vēl izsauktu policiju.