Nekrologs (?)
Miris Viktors Korčnojs (1931-2016). Pēdējais mohikānis no pēckara paaudzes. Cilvēks, kurš uzvarējis visus pasaules čempionus no Botviņņika līdz Karlsenam. Šaha federācijas lapā ir ziņa, bet ļoti virspusēja un gandrīz vairāk ir par Tālu, nevis pašu Korčnoju.

V.Korčnojs savā ziņā bija apsteidzis laiku: XXgs. piecdesmitajos un sešdesmitajos gados pārsvarā spēlēja "pareizi" - pozīcijai jābūt skaistai un harmoniskai, figūrām labi jāstāv, karalim drošībā un tā. Korčnojs, iespējams arī tāpēc, ka piedzīvojis Ļeņingradas blokādi, rīkojās savādāk, konkrētāk: visu izskaita un, ja neredz pretiniekam neko izšķirīgu, tad ņem to, ko dod (tāpēc viņš arī bija Tālam neērts, kuram pietiekoši bieži gadījās blefs vai pusblefs un, ja citi nobijās, tad "Dzelzs Viktors" ne no kā nebaidījās). Protams, tāds spēles stils prasīja maksimālu koncentrēšanos un sliktas formas gadījumā kritiens bija smagāks nekā pareizākajiem lielmeistariem. Vienīgi pareizākie lielmeistari novecoja, pareizākiem lielmeistariem radās citas intereses, bet Korčnojs turpināja spēlēt un savu maksimumu sasniedza tad, kad lielākā daļa jau brauca mājās no gadatirgus - pēc četrdesmit pieci, un līdz pat septiņdesmit piecu gadu vecumam bija starp Top100 pasaulē.

Tāpat ne jau sava prieka pēc viņš emigrēja - sava prieka pēc gandrīz (Boriss Spaskis kā izņēmums) neviens 70ajos no PSRS neaizbrauca. Jaunā partijas favorīta (A.Karpova) izvirzīšanās un ar to saistītās varas spēles padarīja Korčnoja kā šahista dzīvi PSRS neiespējamu.

Man Korčnojs visvairāk asociējas ar to, ka jau 80o vidū viņš izskatījās ļoti vecs, ar savu enerģiju un vēlmi spēlēt, un to, ka viņš turpināja spēlēt, spēlēt un spēlēt. Jā, un tas, ka viņam ļoti palīdzēja sasniegt rezultātu pretinieka ienīšana.