Latvijas čempionāts Rd.1-3

Pirmā partija beidzās, devos naksnīgā 4km pastaigā pēc auto un vienīgā doma bija par to, ka šis nu ir īstais brīdis publiskai figūru sadedzināšanai un turpmāk izvēlēties savām spējām adekvātākas izklaides. Pretinieks atklātnē nospēlēja neprecīzi un spēlēt mazliet sliktāku galotni negribēja, rezultātā dabūja slikti, kas drīz pārvērtās par lieku bandinieku un labāku pozīciju baltajiem (man). Un tad notika Tas - nevis nepamanīta iespēja/drauds, bet vistas aklums un sitiens pa f7, neieraugot, ka to var sist ne tikai dāma no e7, bet arī karalis no g8 (principā, ņemot vērā notikumus darbā un citās spēlēs, es ar kaut kā šādu rēķinājos, tomēr bija cerība, ka no galīgām šausmām tomēr izdosies izvairīties). Smieklīgi, bet paliekot bez figūras pozīcija joprojām bija man drusku, drusku labāka, bet nu jau vajadzēja precīzi spēlēt un tas man neizdevās, pamazām melno liekā figūra sāka izpausties un tad es noupurēju vēl kvalitāti, mēģinot sajaukt galvu un laika trūkumā pretiniekam roka notrīcēja - esmu bez torņa, bet laidnis b2 tūlīt varēs izpausties pa vaļējo diagonāli, jānovāc ar tempu dāma no e6 (uzbrūkot neaizsargātam tornim uz a8), tad e5-e6+ un, lai pretinieks piesargās. Dāmai bija divi gājieni uz c6 un d5 un es, protams, netrāpīju, jo neizskaitīju, vispār neko nesaskaitīju, kaut arī bija 20 minūtes uz pulksteņa. Pēc pareizā gājiena pretiniekam laika trūkumā būtu bijis jāatrod vienīgais gājiens, kas dod neižškirtu (pēc partijas analīzē ne es, ne pretinieks to neredzējām un domājām, ka pēc Dc6 baltie uzvar). 50km līdz mājām un datora rupjie komentāri un tomēr nededzināšu figūras, varbūt vēl noderēs.

Šodiena bija daudz mierīgāka - pirmajā partijā ar melnajiem atklātnē sabraucu, tad pacietīgi aizsargājos, pretinieks mani pamazām izlaida un neižšķirts, lai arī beigās bija viens brīdis, kad varēju pārtvert, bet nebiju psiholoģiski gatavs tam laika trūkumā. Otrajā partijā riebīgs pretinieks, bet atklātnē ar melnajiem dabūju labu pozīciju un tad vienā brīdī nepamanu aktīvu ideju, kura man dotu bandinieku un visas izredzes uzvarēt. Pēc šīs garām palaistās iespējas viss pamazām nomainās, pozīcija (torņu galotne, pa trīs simetriskiem bandiniekiem vienā flangā) absolūti neižškirta, vienīgā iespēja uzvarēt, ja pretinieks nomirst, bet neižškirtu piedāvāt neviens negrib, līdz vienā brīdī uztaisām acīs skatīšanās sacensību un pretinieks ar žestu piedāvā neižškirtu, rokasspiediens un prom.