beidzot auto noderēja ekstremālā situācijā!

desmitos no rīta* uzklāju uz sejas mālus, lai 10 min vēlāk konstatētu, ka ūdens vairs nav. mums te jau otro nedēļu iet vaļā vērienīgi ūdensvada remontdarbi ielas garumā, un ūdens atslēgšana ir pierasta lieta, bet šoreiz viņi pamanījās iztikt bez brīdnājuma. izrādās, ka ar mitrajām salvetēm mālus nost īsti nevar dabūt, un, atteikusies no rīgas ūdens piedāvātās cisternas /kam man vienai tādu?/, kā arī nopriecājusies, ka izvēlējos rozā mālus, kas no attāluma vismaz aptuveni saplūst ar sejas krāsu, nogādāju sevi uz sporta kluba spa zonu. un pēc tam arī uz brokastīm terasē, jo sarķenes pretīgajā krustojumā bija saskrējušās divas dāmas, un nolēmu pagaidīt, kamēr viņas kāds novāks. tagad tikai jāatceras, kas bija tas, ko es šodien taisījos darīt. strādāt, vai?

*dzīve ir pārāk laiska, ja izvelšanās no gultas desmitos no rīta darba dienā ir regulāra prakse