vēstule bērnības draugam
Kur palikuši bērnības draugi?
turpat kur nevainīgi smiekli.
Aizgājuši savu ceļu dzīvē,
vai patiesi aizmirsti ir visi bērnu dienu prieki?

vai atceries, kā brīvdienas mēs gaidījām,
ar prieku ātrāk gulēt gājām,
lai ātrāk pienāk rītdiena,
un pēc brīža īsa nāca vasara.

vai neesi aizmirsis, kā sapņojām,
par dienām tālām, kad lieli būsim mēs?
Diezvai tad domājām,
ka bērnu dienu mūža draugi,
katrs savu ceļu,
tālāk dzīvē aizies viens?

un atceries to meiteni no blakus mājas,
zelta matiem, zaļām acīm,
par kuru smējāmies un ķircinājām,
tikai balsī, ne ar sirdi mēs?

diezvai, mans tālais draugs, diezvai.
un gals pienāca bērnībai, kā pasakai.
tik pasaki man lūdzams,
vai dzīvojam mēs tagad,
kā divi prinči,
ilgi un laimīgi, kā tad?