Dzeja, dzeja, dzeja
 
 [Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 5 most recent journal entries recorded in axl's LiveJournal:

    Wednesday, July 12th, 2006
    12:15 am
    fotogrāfijā atrastā,
    smaidi Tu.
    kā varēju es aizmirst,
    dienas un naktis,
    rītus un vakarus,
    ar Tevi kopā?

    bet ir aizmirsts itin viss,
    svarīgs ir tik tas, kas palicis.
    bet Tevis te nav.

    man līdzās tik vējš,
    un koku lapas čaukstot runā,
    tagadnes vārdus dzirdu,
    klusi skanam apkārt man.

    Sajūtas vairs neatgiezt,
    lai arī brīžam iesmeldz sirds,
    par to, kas nebūs sasniedzams,
    šajā dzīvē vairs.

    saburzītā fotogrāfija,
    senaizmirstas kabatas pašā apakšā,
    dusi mierā nu,
    es Tevi vairāk negribu..
    Sunday, April 2nd, 2006
    3:37 am
    Enģeļu blūzs
    Ikdienā bez spārniem,
    Starp mums enģeļi mīt.
    Paskaties uz pa labi un uz leju,
    Centies viņus nesamīt.

    Tie negaida „Paldies” par labiem darbiem,
    Un klusē pārmetumus uzklausot,
    Jā, ir grūti būt tik labiem,
    Pat ja esam tādi, savai sirdij paklausot.

    Vai vēlies viņu rindās stāties?
    Tad zini – šis nav viegls ceļš,
    Pat stiprākajiem gadās,
    No Viņu rindām ārā krist.

    Ikdienā bez spārniem,
    Starp mums eņģeļi mīt,
    Sasprindzini savu skatu,
    Centies Viņus ieraudzīt!
    Saturday, April 1st, 2006
    12:04 am
    Ir laiks paklusēt,
    lai runā laiks un vējš.
    Nav vārdu vairs,
    ir pateikts viss.
    viens.

    Deg, jāņtārpiņi spuldzēs,
    mājās tavās un manās ar' .
    Tad jau redzēs,
    cik ilgi vēl.
    cilvēks.
    man un Tev ko nozīmēs.

    Nav vietas nav,
    nožēlai un taisnībai,
    uz planētas šīs,
    pat visskaistākais zieds,
    nokaltīs.

    Viens,
    cilvēks,
    pret sevi pašu,
    atdzisīs.
    Wednesday, March 22nd, 2006
    3:20 am
    vēstule bērnības draugam
    Kur palikuši bērnības draugi?
    turpat kur nevainīgi smiekli.
    Aizgājuši savu ceļu dzīvē,
    vai patiesi aizmirsti ir visi bērnu dienu prieki?

    vai atceries, kā brīvdienas mēs gaidījām,
    ar prieku ātrāk gulēt gājām,
    lai ātrāk pienāk rītdiena,
    un pēc brīža īsa nāca vasara.

    vai neesi aizmirsis, kā sapņojām,
    par dienām tālām, kad lieli būsim mēs?
    Diezvai tad domājām,
    ka bērnu dienu mūža draugi,
    katrs savu ceļu,
    tālāk dzīvē aizies viens?

    un atceries to meiteni no blakus mājas,
    zelta matiem, zaļām acīm,
    par kuru smējāmies un ķircinājām,
    tikai balsī, ne ar sirdi mēs?

    diezvai, mans tālais draugs, diezvai.
    un gals pienāca bērnībai, kā pasakai.
    tik pasaki man lūdzams,
    vai dzīvojam mēs tagad,
    kā divi prinči,
    ilgi un laimīgi, kā tad?
    Monday, March 20th, 2006
    11:57 pm
    Naksnīgs dzejolis
    vai zini kur viņš ir tagad?
    kur aizveda tas ceļš,
    laikam nezin vairs neviens.

    Ir vēla nakts, vai lietans rīts,
    iet cilvēks un pat neskumst vairs.
    pagātne ir pagātne.

    ne vienmēr tik taisnīga ir dzīve,
    lai arī grūti vienam,
    viņš vairs neskumst it nemaz.

    ir sēras beigušās.

    Current Mood: who cares
    Current Music: Alice In chain
About Sviesta Ciba