Vakardiena - Lielā Ciršļudiena
Vakar pēcpusdienā cirslītis, izjuzdams augstāko spēku īpašu aizbildniecību, norunā darbdienas beigās randiņu un atceras, ka jāiet tak uz optikas veikalu jaunās smalkās brilles izņemt. Apsverot iespēju izņemt brilles tomēr jau pirms randiņa, cirslītis sāk rakņāties pa somiņu, lai sameklētu čeku un recepti. Neko atrast neizdodas, un cirslītis kļūst tramīgs. Izbēris visu somiņas saturu uz rakstāmgalda, cirslītis kādu brīdi vēl saspringti rokas pa pildspalvu, sīknaudas, kredītkaršu un vecu čeku kaudzi, bet viss velti. Cirslītis ieskatās pulkstenī, saprot, ka kavē randiņu, steigšus ieslauka izbērto kaudzi atpakaļ somiņā un palēkdamies aizskrien. Randiņa laikā cirslītis pamazām attopas, kādos apstākļos recepti ar visu čeku izvilcis no somiņas un atstājis mājās uz plaukta un izlemj pēc brillēm aiziet pašā vakarā.
Pēcpusdiena ieilgst, cirslītis no randiņa vēl dodas uz angļu valodu, pēc tam no sirds izpļāpāties ar draudzeni, pēc tam uz RIMI pārtiku iepirkt. Ap deviņiem vakarā cirslītis piestūrē pie dzīvokļa durvīm, prātā pārlikdams vai paspēs vēl līdz desmitiem uz optikas veikalu, iebāž roku somiņas kabatā, kurā atslēgām jābūt...un neko nevar sataustīt. Cirslītis top nervozs, nervozumu pastiprina kaķis, kas, izdzirdis aiz durvīm grabināmies barotāju, sāk maurot un skrāpēt durvis no iekšpuses. Cirslītis notupjas kāpņu telpā un izkrata somiņas saturu. Pazīstama situācija, cirslītis nodomā, un pēkšņi saprot, kur palikušas dzīvokļa atslēgas. Uz darbu braukt ar sabiedrisko transportu baigi negribas, tāpēc cirslītim ienāk prātā apciemot māti, kurai ir rezerves atslēgas un kura dzīvo ievērojami tuvāk. Taču iepriekš būtu jāpiezvana, lai nesanāk iet pa tukšo. Cirslītis parakņājas izbērtajā kaudzītē un atklāj, ka arī mobilais telefons palicis turpat, kura atslēgas - uz darba rakstāmgalda.

Nekad vēl Lielā Cirslība nav tik dāsni lējusi svētību pār mani, gulētejot domā cirslītis, atceroties kā ar visu lielo nedēļas iepirkumu maisu braukājis tramvajā uz darbu un atpakaļ...