Cirslītis tup darba labierīcībās un apcer dzīvi. Pēkšņi izdziest gaisma. Cirslītis zīmīgi noskremšķļojas. Ārpus durvīm kāds kolēģis - arī cirslītis - glupi līksmā intonācijā atsaucas: Eto ja! - un aiziet... Tā Cirslītis iemācījās apcerēt dzīvi tumsā.