Aizvien jau ir tie brīvdienu rīti, kad ir asaras, kad ir laiks asarām, un dzīve, kura liekas noregulēta uz paciešamības frekvences. Un tomēr kaut kādā brīdī, domājot tās pašas vecās domas un izdzīvojot vecās emocijas, gribas arī spert soli tālāk, uz augšu. Vienkārši atraisīties no esošā. Bez vērtējuma, bez pretenzijām vai aizvainojuma, atraisīties tādēļ, ka jāatraisās, ka tā ir dabiskā plūsma. Uz augšu. Citā līmenī.