Vispārēja hamburgerizācija un kečupizācija
Īsā versija:
Viss iet uz slikto pusi. Punkts.
Drusku garāka versija:
Varbūt varam atrast atbilstošāku analoģiju, bet man šķiet, ka dzīvē šobrīd dominē hamburgerizācijas un kečupizācijas tendences. Cilvēki ir aizmirsuši, ka ēdiens var būt izsmalcinātām un niansētām garšām, un, vienā gadījumā, iztiek ar burgeri, gatavajām sviestmaizēm vai lēto picu, piedzerot klāt kolu, vai, otrā gadījumā, gatavu ēdienu, vēl pirms tā nogaršošanas, apšļāc ar pamatīgu devu kečupa. Ir zudusi nepieciešamība un vēlēšanās pēc kvalitātes. Ir zudusi pat spēja atšķirt kvalitāti no ne-kvalitātes.
To pašu novēroju arī fotogrāfijā. Milzums ļaužu ne tikai neprot paši fotogrāfēt, bet pat neprot atšķirt labu, kvalitatīvu fotogrāfiju no kaut kādas. Un te pat nav runa par mākslas vērtībām, bet par vienkārši tehniski kvalitatīvu bildi. Kvalitāte netiek novērtēta un reizēm pat pieprasīta.
Līdzīgi noteikti ir arī citās dzīves jomās. Kaut kā, pa roku galam, tiek padarīts darbs, kaut kā tiek nokļūts no punkta A un punktu B, kaut kā, bez domāšanas tiek nobalsots vēlēšanās, kaut kā tiek nomuļļāta visa dzīve...