Kurvjzieža kontemplācijas

krii

17.2.09 21:18

Sliktākais ziemā ir tās absolūtā stagnācija. Pieej tagad, februarī, pie loga un redzi to pašu, ko pirms mēneša, pirms diviem, pat pirms trim. Un labi zin, ka vēl pēc mēneša, nedoddies pusotra, būs apmēram tas pats. Pļeckains sniegs, dubļu pančkas, traumatiska atkala, un pāri visam - melna tumsa pamīšus ar pelēku mijkrēsli. Pliki koki, pretīgs apkures rēķins, sausa āda un skrāponis rīklesgalā.

Nu jā, jūgendstils un melnais balzams. Tā mūsu senči ir mēģinājuši visu kompensēt. Vai jums ar to pietiek?

• 10 raksta
• ir doma

• annuska

  17.2.09 21:30

  

  man patīk, ka ziemā kādu laiku ir miers, patīk tā laika rezerve, kā Tu saki - stagnācija. patīk, ka var nekur nebraukt, mierīgi dzīvot mājās. mani dara nemierīgu mainīgie gadalaiki.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.2.09 21:57

    

    Es pati esmu pēc dabas visnotaļ inerta. Tāpēc, ja man apkārt ir sastingums, atnāk sajūta, ka no tā var nomirt.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• zum

  17.2.09 21:35

  

  Mani senči ir satādījuši sniegpulktenīšus gar mājas sienu. Un viņi jau izbāzuši ārā savus zaļos snuķīšus. Man ir ko darīt un tas visu kompensē.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.2.09 21:58

    

    Man arī būtu baigi daudz, ko darīt. Bet ir tik auksti un riebīgi, ka nevaru saņemties.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• chaj

  17.2.09 21:40

  

  Pirms divām nedēļām bija absolūti brīnišķīga saulaina svētdiena. Vai pirms trim, neatceros.
  Man sāpīgākais depresīvākais gadalaiks ir lēnais pavasaris - kad it kā tūlīt-tūlīt, bet nekādi! No februāra beigām līdz pat jūnijam.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.2.09 22:01

    

    Man pēc ekvinokcijas parasti pamazām pāriet.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• starro

  17.2.09 21:41

  

  negribētu būt nolādēts mūžīgā vasarā dzīvot. man ziema ir nozīmīga ar savām, tikai ziemā darāmām lietām un tikai ziemā noķeramām izjūtām. viss, ko redzu un apzinos jau ir pati dzīve un tai nekādas kompensācijas nevajag.

  • Atbildēt

• antuanete

  17.2.09 21:48

  

  Man ir pārāk daudz ko darīt, lai pievērstu uzmanību tam, kas notiek aiz loga. Nu labi, pašlaik ir padaudz ledus un tas liek nervozēt, braucot ar riteni (vakardienas kritiens bija laba mācība).
  Pie tam ziemā nav jāstreso par tādām lietām, ka, lūk, ārā superīgs laiciņš, bet es kaut kādu iemeslu dēļ sēžu istabā. Vai arī - ir lieliska, saulaina diena, bet tā jāpavada birojā :)

  • Atbildēt

• vilibaldis

  17.2.09 21:49

  +1
  nespēju pieciest pelēko aukstumu, nespēju! un nekads balzāms tur nelīdz...

  • Atbildēt

• lavendera

  18.2.09 10:56

  

  nē, man vēl ir pusdienlaikā vēderpreses pusstunda un divreiz nedēļā kaušanās. Tas vairo serotonīnu.

  • Atbildēt