Ejot uz koncertu, biš domāju kā būs, kaut kā nepatīk man lēkājošs un bļaujošs metālistu pūlis, labāk sēdētu kaut kur VIP lounge ar vīniņu un skatītos uz visu to cirku no augšas.
Pirmie iesildītāji - Gojira bija pilnīgi neklausāms draņķis, labi, ka spēlēja tik ~30 min un tās pašas likās, ka ir viena gara dziesma, kurā džeki vnk kapā ģitāru un gārdz mikrofonā. Nespēju saprast kā to var saukt par mūziku.
Fear Factory jau bija nedaudz labāks, sāku saklausīt atsevišķus vārdus. Vēl mīlīgs viņiem basists Byron Stroud, kurš izskatās pēc nikna rūķu bērna. Visā visumā grupa ne pārāk.
Metallica otro reizi pēc kārtas nelika vilties, 2h masīvas metālmūzikas, un lai arī ikdienā nemēdzu tādu klausīties, koncerts bija tiešām tīkams. Aiziešu arī 3. reizi, ja tāda pienāks.