Par teātri
Es jau jūtu ka pēc šā rakstiņa mani vecas tantes piesitīs krustā bet es tomēr nevaru nociesties. Ir pieņemts uzskatīt teātra apmeklējumu par kultūras pasākumu to uzskatot par diezgan intelektuālu nodarbi. Tomēr jāsaka ka modernais teātris Eiropā attīstijās Anglijā un Francijā apmēram 16-17.gs. Un vismaz sākotnēji teātris bija netiklības perēklis. Teātrī darbojās mazgadīgi zagļi, laupītāji un protams maukas. Uz teātri nāca visu slāņu cilvēki skatīties viegli uztveramu izrādi kur parasti ir diezgan daudz "pikantu" vietu, itsevišķi spāņu komēdijās. Interesanti ir tas, ka teātrus anglijā vienu brīdi pat gribēja aizliegt un iespējams pat aizliedza( es īsti vairs neatceros un man tiešām slinkums precizēt jo ir jau vakars:) tieši sakarā ar tajos plauksošo noziedzību un izlaidīgo dzīves veidu. Un tagad kad aiziet uz teātri tad pats princips ir nedaudz mainijusies, bet doma palikusi tā pati - sanāk vecas tantes, savās labākajās kleitās, pārvelk kurpes un tad skatās un gaida kad būs kāda "pikanta" vieta un tad - ui hihi cik nešpetni, cik briesmīgi, bet smaida:)
Tiesa zagļu man šķiet ir gājis mazumā toties netiklīgs dzīves veidz gan reizēm tiek piekopts kad vēlies kādu jauku būtni dabūt gultā lai parādītu cik tu izglītots tad reizēm var aizvest uz teātri:)

Tikai neuzbrūkat man par šitām mazām pārdomām, es to uzrakstiju tikai tā vakarā pie tējas, šeit var būt daudz neprecizitātes un tāpēc jūs droši varat teikt ja es kautkur esmu kļūdijies jo teātra vēsturē es īpaši speciāli neiedziļinājos tikai nejauši lasot par citām lietām man ienāca ši doma prātā. Pie tam es arī pārāk bieži uz teātri neeju, tā ka man grūti arī spriest par kriminogēno stāvokli latvijas teātros. Es vienkārši gribēju pateikt ka nevaig teātra izrādēs meklēt dziļo domu.