antagonist ([info]elvira) rakstīja,
@ 2006-02-16 21:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:domīgs
Mūzika:Led Zeppelin - No Quarter

Kaleidoskops.
Vienmēr, kad ilgāku laiku esmu jutusies labi, mierīgi un sakārtoti, tas nav bijis tāpēc, ka tā tas tiešām būtu. Jo tā nav bijis kopš bērnības, un tas savukārt īsti neskaitās, jo bērnībā mēs neesam īsti tie, kas vēlāk. Šādus periodus allaž ir izprovocējuši kādi laimīgi gadījumi, spilgti iespaidi, cilvēki, veiksme mācībās vai radošajā darbībā, kaut vai silts un skaists laiks, vienalga kas, kas liek aizmirst fundamentālās iekšējās nesaskaņas, domu bardaku, ideālu, sapņu, aizspriedumu gruvešiem pāri projicēto realitāti, visus tos pužļus, kuru fragmenti negrib un negrib likties kopā, lai izveidotu saprotamu attēlu, visas laika un notikumu līknes, kuras pagriezušās tā, lai gan varēja savādāk, visi mana ceļa krustojumi ar citu takām, viss necaurejamais biezoknis, kurā ik pa laikam attopas ieklīdusi un apmaldījusies apziņa, gāzta monarhija, kas vēl nedomā padoties boļševikiem, sejas, aisbergi, jaunais un vecais, bijušais un esošais, nosodījums, morāle, attaisnojums, mērķi, spītība, pašcieņa, egoisms, altruisms, sajaucas vienā vinegretā, lai virs tā visa vēl paceltos pabalējis, bet gaišs tēls, kas sastāv no kaut kādas ticības, laikam labajam. Bet tas viss jau nekur nepaliek. Kad pavasarī nokūst sniegs, visi redz pērnās plastmasas pudeles un suņu sūdus. Nemiers, bezmiegs, bailes, aukstums. Ieilgusi ticības un identitātes krīze.

Protams, ka var iztikt bez vaļīgo skrūvīšu pievilcējiem, psiho –logiem, -atriem, -analītiķiem, -terapeitiem un –pātiem, var patstāvīgi atrast un aptvert iemeslus, kāpēc jūties tā vai citādi, var pat ieurķēties tiktāl sevī, lai saprastu, ka neapzināti negribi kaut ko no tā pieņemt un apjēgt. Problēmas apzināšanās esot pirmais solis uz risinājumu, iemeslu apzināšanās – otrais. Bet kā lai tu, cilvēks, zini, kādi ir tie jautājumi, ko sev uzdot, kā lai tu zini atbildes, kā lai tu zini, ka nemelo? Turklāt, ne jau visu var izmainīt, ne viss pastāv tikai mūsu galvās. Var jau mēģināt dabūt nihilismu dziļāk par fasādi un piedrāzt to visu, bet arī tā ir tikai sevis mānīšana. Varbūt man trūkst izpratnes. Kaleidoskops.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]bagdarama
2006-02-16 22:06 (saite)
ja nepazītu tevi, teiktu : welcome to our world

(Atbildēt uz šo)


[info]spilvens
2006-02-16 22:35 (saite)
Ieraudziiju tavu ierakstu un nez kaapeec sagribeejaas palasiit tavu zhurnaalu no pasha saakuma.
Man patiik ka rakstiiji/raksti

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

:]
[info]elvira
2006-02-16 23:49 (saite)
due to evolution.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aleja
2006-02-17 00:43 (saite)
rokas nenolaid, labi?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]pyonpyon
2006-02-18 21:55 (saite)
Tinies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]elvira
2006-02-19 01:13 (saite)
Nedirs, mans dārgais draugs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pyonpyon
2006-02-19 12:58 (saite)
Nāvi [info]aleja!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krizdole
2006-02-19 00:06 (saite)
Atsaucoties uz pirmo rindkopu, ne velti ir teiciens par "bērna saglabāšanu" sevī pieaugot. Ja biežāk cilvēki atcerētos to, kā lietas ir uztvēruši bērnībā, varbūt tādi psiho -logi, -atri u.c. mošķi nemaz nebūtu vajadzīgi.

Lai gan - ir arī tāds teiciens par to, ka "cilvēks visu mūžu cīnās ar bērnībā radītajām traumām".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]elvira
2006-02-19 01:22 (saite)
bērna saglabāšana ir viens, vecāks cilvēks manuprāt ar to arī atšķiras no bērna, ka ir vairāk saprašanas un pieredzes. vienkāršība sadalās pa skaldnēm, skaidrais melnbaltais zīmējums izsmērējas pelēks pa visām sienām. Pieaugušais nemaz nevar uztvert lietas kā bērnībā, es to "saglabāšanu" saprotu drīzāk kā dzīvesprieka nezaudēšanu un savu problēmu ne-hiperbolizēšanu.

teiciens diezgan patiess, vienam traumu vairāk, citam - mazāk, bet imho diezgan bieži tās nāk cilvēka raksturam tikai par labu..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?