rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
gaidot,kamēr parādīsies jelkāds darbaspars, gausi un neieinteresēti šnakarējos par tvīteri.
až no krēsla būtu nokrituse,ja ne tā mugura,- visa čiepstētava pilna ar cibiņiem, nu tā,ka čum un tā,ka ar tiem pašiem nikiem.
es laikam vienīgā sirgstu ar nopietnu paranoju
  • man kaut kā ciba tomēr šķiet anonīmāka, bet tviteris publisks un ar savu bildi un īsto vārdu etc, tāpēc šitas ar tā intersanti šķiet.
    • nē,nu es vispār nepētiju,vai tur klāt nāk arī īstie vārdi un bildes, vnk apstulbu no tā,cik daudz dzirdētu nosaukumu.
      ciba ir mans vienīgais anonīmais projekts un es nekādā gadījumā negribētu to sasaistīt ar vēlko, bet tās tikai manas domas, pie kam mēreni neskaidras no ripām.
      • nu, es ar konstanti pieturos pie nesaistīšanas, kaut gan cilvēku loks nedaudz pārklājas un info jau arī atšķiras tik tas, ka bijā nav zīmju ierobežojuma...
        • vispār jau ne vienmēr var zināt,kas kur pārklājas :D es nesen secināju,ka, piemēram, sen jau sekoju pinjonam tviterī. kas to lai zin,varbūt vēl kādam :D

          bet nupat man sanāca gluži škrobe - jo daži tviterī neraksta to pašu,ko šeit, bet mana paranoja neļauj piefrendot :D
          jāiet ārstēties laikam
          • :D interesanta paranoja. man vnk patīk, ka tie cilvēki, kuri dzīvē pazīst, tie ir abos, bet pārējie lai ganās katrs savā lauciņā. tiesa, tā laikam līdz galam nesanāk, bet aptuveni. kaut gan labi, tviteris man vispar īsti nav nepieciešams un es nezinu, ko īsti tur daru :D
            • es atkal nepakam negribu,lai dzīvē zināmie kaut nojaustu par manu eksistenci cibā.
              • hm, interesanti. liela daļa manu paziņu/draugu ir te, vienīgie, kam šejiene netiek rādīta, ir radi un kolēģi :D jo nekā tāda, kas nebūtu dzīvē vai ko es nevarētu pateikt arī dzīvē jau te nav...
                • Tu jau esi pozitīvs saulstariņš šeit, salīdzinājumā ar manu vemstīšanos, ar kuru es aplaimojus savus nezināmos lasītājus.
                  • nu, moš. bet nu nekas cits kā vien tu pati šeit jau nav, tā kā neredzu, par ko satraukties.
                    tiesa, man vienkārši tā svešu cilvēku lūrēšana cibā šķiet tāda, neomulīga. piemēram, ja kaut kur dzīvē prasa, kas esmu cibā, es ne īpaši aši atbildu, jo priekš kam gan.
                • Mana mamma lasa manu cibu; -/
                  • OMG
                  • hm, neforši [ja vien pats to nenokārtoji :], bet vienmēr atliek ieraksti aiz atslēdziņas un draugu grupas...
                    • vnk maz sanāca ar mammu komunicēt kopš pametu Latviju, bet cibā ir mazais brālis. pārāk jau neņemās tur, bet pateica mammai, ka es tur kko rakstu un viņa vnk grib zināt kā man iet. kopš es noslēdzu ierakstus viņa paprasīja brālim paroli. bet ir izmantotas ari draugu grupas, ja.
                      vnk vairāk jākomunicē ar ģimeni ;-/
                      • nu jā, tas gan. ja man mamma kkur aizbrauktu, es viņu gribētu lasīt :D tiesa, ja mani lasītu, vislaik būtu nedaudz sevi jācenzē...
          • tagad jānočeko pinjona sekotāji tviterī un jāpaskatās, vai es gadījumā jau Tev nesekoju :D
            • pinjonam ir daudzsimti sekotāju,tāpēc es ar tik droši te izrunājos :)un Tu man neseko, neee :)
  • nē, nu oficiāli man nav cibas var tikt uz Tviteri, otrādi (man vismaz tā gribētos domā) - nē... :D (izņemot, protams, ja uzraksta jūzerneimu cibā)
    A par cibu runājot mani tracina, ka starp tiem, kas mani piedraugojuši, ir tādi, kas nevīžo ielikt ķeksi ķip, lai neparādās meklētājos - un tā no caur šo indivīdu cibām var uzrakt arī tekstus, kas rakstīti manā cibā :(
    • tas priekš manis bija pārāk tehnoloģiski sarežģīti.
  • Kaut kā nesanāk kļūt par tvitera pavēlnieku, patīk plašas domas, nevis to sakompresētais veidols.
    • haha, jā, es tur vairāk lasu nekā rakstu, jo mana iedzimtā liekvārdība nekādi neiekļaujas tasi dažās zīmēs. kaut,iespējams, nenāktu par ļaunu patrenēt spēju izteikties īsāk :)
    • Es gan esmu kļuvusi par kaut kādu ārprāta tviteristi un vēl aplipinājusi ar šo sērgu māsu un draugu.
      • kad es saviem darba gīkiem lūdzu paskaidrot jēgu no tviterēšanas ašpacmit reizes dienā, tā arī nesaņēmu atbildi.
        kas tieši Tevi tur piesaista?
        • Kādreiz man (un zinu, ka vēl šim un tam) bija tā - ja kaut kas notiek, kāds kaut ko tādu pasaka, atgadās kas dīvains, tizls, jautrs vai interesants un pirmā doma - o, par šito būs vēlāk jāieraksta klabā. Tagad ir tā, ka kolīdz notiek kaut kas no augšminētā, uzreiz rodas doma - jāieraksta (vai jāiebildē) tviterī. Tviteris piesaista ar iespēju kaut kādus notikumus un pārdomas nevis krāt un taupīt ierakstam blodziņā, bet gan tieši aktuālajā brīdī iemest tai savā tviterkontā. Un tai pat laikā, visas garākās lietas atstāju klabam (turklāt arī intīmākās, lopiskākas un rupjākās, jo tviterī nerakstu neko par seksu tā, kā cibā un nekādas rupjības, izņemot vienu vienīgu reizi, kad vakar lietoju vārdu salikumu "sūda eksāmens"), jo tviteris ir tāds publiskāsks (kaut gan man tur ir trīs vai četras reizes mazāk sekotāju, nekā klabā).
          Ceru, ka var saprast, ko es te samurgoju.
          • haha, šausmīgi jaunu rupji '"sūda eksāmens"' skan.

            es vnk NEKO nevaru pateikt 140 zīmēs. nunekā.
            • Nu, tas arī man ne vienmēr izdodas.. Bet bieži ir tā, ka ielieku sūdīgas kvalitātes bildīti no telefona ar mazu komentāru, kas tas ir - tad nemaz vairāk nevajag.
Powered by Sviesta Ciba