tā, nu man vēl par vienu gudrības zobu mazāk. biju gaīdījis asiņu jūru un ka beigās ņems ārā caur vaigu, vispirms vēl divās vietās pārzāģējot žokli un beigās mans mutes dobums būs derīgs tikai mēlīšu salātu pagatavošanai, taču īstenībā man ielaida vēnā kaut kādu šampanieti, uzmeta uz acīm debeszilu palagu un es tik atceros, ka kaut ko tur ar žestiem atbildēju uz jautājumiem, taču lielāko daļu no tā visa nemaz neatminos. un žokļa kaulus viņi tagad nevis urbj, bet ar knaiblēm ķibina nost. tā sacīt, ar viltu.

braucot mājās, sevi gribēju kaut kā apsveikt ar šo notikumu, un rimčikā iegāju un nopirku lielo trauku ar mēlīšu salātiem. hiho.