izelpa ([info]elpa) rakstīja,
@ 2012-10-11 23:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kaut kā rakstīju un nedarakstīju, nezinu īsti, ko un kā lai saka, bet tieši pirms pāris dienām tā iedomājos, kā es tā spēju pagājšgad aizbraukt uz bērēm viena pati pie veselas skumjas ģimenes, es pat nepaspēju nobīties, man likās, tas būs vienkāršāk, bet beigās tā bija vissmagākā un vieglākā diena ilgā laika posmā.

aj. nomiris pasniedzējs.
gribas tik daudz kā teikt šajā visā nāves sakarā, but nothing makes sense, vienkārši gribēju pateikt - domāju par nāvi. un līdz ar pēdējām nedēļām, dienām mani pleci ar to kļūst smagāki un vispār vienkārši gribas raudāt. es zinu, ka pavisam drīz būs daudz vieglāk un labāk, tikai nedaudz jāpaciešas, vai ne, bet es jūtos pavisam izsmēlusies.

gribētos aiziet uz atvadīšanos, bet man liekas, ka es apraudātos uz līdzenas vietas, bet kas tad man - necik tuva viņam nebiju, bet ļoti skumji ap sirdi.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]adelise
2012-10-12 01:43 (saite)
viena no tām reizēm, kad gribas uzrakstīt klusumu

es pēdējā gada laikā par nāvi domāju daudz, daudz par daudz

un reizēm ar svešiem cilvēkiem tā ir daudz smagāk nekā vajadzētu

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]elpa
2012-10-12 01:45 (saite)
man likās, ka tu varētu saprast. gribas arī atbildēt ar klusumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]colder_
2012-10-12 10:27 (saite)
Un tagad vari saprast manu histēriju šopavasar, eh. turies, mazā!

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?