par sapņiem.
biju uz prāmja, nu, ziniet, tā, uz īsu brīdi, pirms tas atiet uz stokholmu, palīdzēt kādam kko ienest, vai atvadīties, nezinu. stāvēju pie kajītes, runājos un skatījos uz pulksteni, ka, lūk, ir vēl 10 minūtes, tūdaļ jau iešu. un tad kuģis sāk kustēties. un es esmu uz tā. bez naudas, mantām vai pases, bez iespējas reāli tikt mājās, kad nu es reiz nokļūšu galapunktā.
Nav ne jausmas, kā, bet tad es ieguvu kuģa kapteiņa tālruņa numuru un runāju ar viņu par to, ka man obligāti, obligāti jātiek krastā. bet viņš man nekādi nevarēja palīdzēt, tikai kaut ko gari runāja, neaizmirstot minēt arī savu ārkārtīgo aizņemtību. Ļoti svarīgs onka.
Neatceros, kā tas beidzās, taču krastā es, protams, netiku. Kuģi nemēdz piestāt krastā viena cilvēka dēļ. pat ja tas kāds ir bezpases bezbiļetnieks.