vakar aizgāju gulēt un šorīt mostos ar stravinska svētpavasari. jau atkal atgriežos pie viņa un nekad nevaru noticēt, ka ko tādu, kur taksmērs mijās no 3/16 uz 4/16 uz 1/16 uz 5/16, vispār iespējams nospēlēt, un ka ko tādu 1910. gadā vispār iespējams sakomponēt. iedomājieties, tad to izsvilpa, bet tagad tas vēl joprojām skan absolūti moderni. un lai man kāds pamēģina iestāstīt, ka pastora horeogrāfija kopā ar svētpavasari nav ģeniāla kombinācija, jo man arī pilnīgi nav skaidrs, kā kaut ko tādu var izdejot.