Gonzalo ir mans kursabiedrs, ar kuru kopa biju pavadījusi apmēram 20 minūšu, jo tad, kad ierados Faro, viņam bija jābrauc uz Poliju. Uzreiz kļuvu par labu draudzeni, jo tad, kad viņš tinās uz lidostu, es ļepatoju pakaļ, jo viņš uz galda bija atstājis savu raianēra biļeti.

Gonzalo ir saticis Aigu un Šarmu nesenāk nekā es, ko es īsti nespēju pieņemt, bet tas vienalga ir skaisti. Kādu dienu viņš ziņoja, ka aizbrauks paskatīties Latviju un es jutu pienākumu atrast viņam ļaudis, ar ko aizvadīt šīs dienas tā, lai viņš Latviju iemīlētu. Paldies, Aiga, tas izdevās.
Vakar satikāmies Vitorijas autobusu stacijā, kur gaidījām viņu 2 stundas, kaut arī bijām nogurušas kā vērši. Pēcāk devāmies vakariņās, kur atklājām, ka varam būt labi draugi. Atklājums kļuva sevišķi spēcīgs, kad ieraudzīju, ka uz rokas, ko viņš visu laiku plivināja man gar acīm, ir aprocīte Latvijas karoga krāsās. Tas nozīmē, ka točna varam būt draugi.

Šodien runājām par (mūziķi) Rodrigesu, un es viņam stāstīju, ka man ar steigu jānoskatās "Searching for the Sugarman", jo esmu neglābjami iemīlējusies džekā ar uzvārdu Rodriguez.

7 sekunžu klusums.
- Hmm, no kurienes viņš ir?
- No Portugāles. A kas?
- Nekas, nekas. Mans uzvārds ir Rodriguez.
- Un Tu 7 sekundes domaji, ka..
- Jā.