Jums kādreiz taksists ir paprasījis, vai gadījuma pēc negrib atsūkāt? Nu, man paprasīja.

Taksists patiesībā bija labi pazīstams džeks itāliešu karalienei Elizabetei, pie kuras dzīvojām, un viņa allaž sacīja, ka šito var saukt, jo ar šito nebūs nekādu Nairobbery vijebonu. Kad beidzās atslēgu un slēdzeņu balle (.)(.), domāju – vo, jāsauc Džozefs! Kamēr gaidīju taksi, runājos ar Austrālijas krievu, kura krievību pārbaudīju sakot: „pašol nahuj, pidaras!” (nostrādāja – bija krievs, kļuvām par labiem draugiem)
Taksis klāt, kāpju iekšā. Ar šito bija braukusi jau dažas stundas iepriekš, tāpēc viņš jau zināja leģendu par to, ka esmu precējusies un man ir viens bērns. Tas viņam netraucēja apvaicāties, vai gadījumā negribu ar viņu nosūkties. Kad sacīju, ka negribu gan, prasīja, vai negribu pat atsūkāt (nav kaut kāda jocīga kārtība?). Pēc šī piedāvājuma uztaisīju tik dusmīgu un augstprātīgu, bet reizē aizvainotu seju, ka to, iespējams, ir redzējis tikai Kārlis reizē, kad bija pārliecināts, ka sarunu sākšu ar celi pa purnu. „Tā, tagad fiksi ved mani mājās, un es Tev nemaksāšu ne plika graša,” es sacīju. Ieraudzījis manu reakciju, viņš sāka simtreiz atvainoties un lūdza, lai par šito nestāstu karalienes Elizabetes mazdēliem. Atkārtoju viņam, ka tagad ir fiksi jābrauc mājās un nemaksāšu ne plika graša. Viņš arī atveda, un es nesamaksāju ne plika graša, nenosūcos un neatsūkāju. Tagad domāju, ka, ja es būtu bijusi skaidrā, noteikti nobītos, izmestos ārā no mašīnas un sāktu kaut kur skriet, kas noteikti nav labākā lieta, ko darīt nepazīstamā Nairobi, jo neapzagta un neizvarota es (viena pati, baltā krāsā) paliktu apmēram 2 minūtes, un tad es zvanītu Tālim, jo solīju zvanīt tad, kad būs sūdi. Lai dzīvo pālis!

(.)(.) – atslēgu un slēdzeņu balle ir tāda balle, kur meitenēm iedod atslēgu, zēniem – slēdzeni, un tad puikām un meitenēm ir jādraudzējas, lai atrastu savu īsto un vienīgo. Sēdēju pie bāra, pie kura vēlāk uzmācīgiem zēniem klāstīju eipura konceptu (.)(.)(.), vienā mirklī izdomāju, ka ir pienācis laiks meklēt, piegāju klāt pirmajam džekam, kas izskatījās runājams, un teicu: „Goņī slēdzeni!” Viņš sagoņīja, es iebāzu un derēja!!! Tiem, kam izdevies atrast savu īsto un vienīgo, bārs uzsauca vīna pudeli. Vīna pudeli varēja saņemt tikai četros naktī. Skaidrs, kāpēc – ir cerība, ka lielāka daļa tad jau būs prom vai arī tādā pālī, ka neatcerēsies, ka jāsaņem balva, vai arī jau pazaudējuši savas atslēgas, kas būtu pierādījums tam, ka kaut kas ir atrasts.
Kamēr gaidījām četrus, nejauši Nairobi satiku Annu, kas ir meitene no Zviedrijas, ar kuru kopā devāmies Peaceboat tūrē pirms trim gadiem, un pēc tam īsti neesam kontaktējušās. Viņa ir lezbe. Bet ne par to - ar austrāļu puiku, kuram uzvārdā ir Lauvassirds, tomēr izdevās satikties bez divām četros un devāmies pie bāra: „Goņī vīnu, kalp!” Vīns tika goņīts ilgi un smagi, bet beigās tas tomēr tika sagoņīts. Tad mums bija jāsēž un jādzer, un jāsaka, ka esmu kļuvusi par grēviņu pirms pieciem gadiem, kad viņš precīzi varēja pateikt, kurš dzēriens ir bijis vakara kļūda. Mirklī, kad viņš grasījās doties izskaidroties ar savu greizsirīdo draudzeni, teicu, ka šitā vis nebūs – es neesmu līdzi paņēmusi savu vīru (arī viņs tika informēts par to, ka esmu precējusies), tad lai viņš te nepinas ar kaut kādu veceni. Lauvassirds nolēma, ka laikam tas, ko saku, patiesībā ir diezgan sakarīgi, un tā vietā, lai meitenei pateiktu, ka tas nav tā, vienkārši pasūtīja viņu nahuj. Atlikušo vakara daļu viņš stāstīja par savu boksa treneri, un stāsts tik ļoti atsita Rokiju Balboa, ka paziņoju viņam, ka Struncis brauks te filmēt un filmu par Kenijas Rokiju rādīs visās valstīs, izņemot Ziemeļkoreju, jo ziemeļkorejiešiem, redz, labāk patīkot filmas par kodolenerģiju.

(.)(.)(.) – Eipura koncepts ir „Tu galīgi neesi smuka, bet tomēr kruta gan” koncepts. Tiek lietots tad, kad uzmācīgi džeki mēģina man iestāstīt, ka esmu riktīgi hot. Tad es viņiem saku, ka labi zinu, ka tā nav, jo Eipurs tak skazala, un viņš par tādām lietām nemelo. Eipura konceptu ļoti neatbalsta Žoels, jo, viņaprāt, nevar vispār meitenei teikt, ka viņa nav smuka, jo tad tak nevarēs izpist. Tas, ka tagad nemaz negrib izpist, neko nenozīmē, jo pēc gadiem moš gribēs, bet es tikai pisīšu visīti „Stulbā zoss”.