alpu dakteris

07:40

Jums kādreiz taksists ir paprasījis, vai gadījuma pēc negrib atsūkāt? Nu, man paprasīja.

Taksists patiesībā bija labi pazīstams džeks itāliešu karalienei Elizabetei, pie kuras dzīvojām, un viņa allaž sacīja, ka šito var saukt, jo ar šito nebūs nekādu Nairobbery vijebonu. Kad beidzās atslēgu un slēdzeņu balle (.)(.), domāju – vo, jāsauc Džozefs! Kamēr gaidīju taksi, runājos ar Austrālijas krievu, kura krievību pārbaudīju sakot: „pašol nahuj, pidaras!” (nostrādāja – bija krievs, kļuvām par labiem draugiem)
Taksis klāt, kāpju iekšā. Ar šito bija braukusi jau dažas stundas iepriekš, tāpēc viņš jau zināja leģendu par to, ka esmu precējusies un man ir viens bērns. Tas viņam netraucēja apvaicāties, vai gadījumā negribu ar viņu nosūkties. Kad sacīju, ka negribu gan, prasīja, vai negribu pat atsūkāt (nav kaut kāda jocīga kārtība?). Pēc šī piedāvājuma uztaisīju tik dusmīgu un augstprātīgu, bet reizē aizvainotu seju, ka to, iespējams, ir redzējis tikai Kārlis reizē, kad bija pārliecināts, ka sarunu sākšu ar celi pa purnu. „Tā, tagad fiksi ved mani mājās, un es Tev nemaksāšu ne plika graša,” es sacīju. Ieraudzījis manu reakciju, viņš sāka simtreiz atvainoties un lūdza, lai par šito nestāstu karalienes Elizabetes mazdēliem. Atkārtoju viņam, ka tagad ir fiksi jābrauc mājās un nemaksāšu ne plika graša. Viņš arī atveda, un es nesamaksāju ne plika graša, nenosūcos un neatsūkāju. Tagad domāju, ka, ja es būtu bijusi skaidrā, noteikti nobītos, izmestos ārā no mašīnas un sāktu kaut kur skriet, kas noteikti nav labākā lieta, ko darīt nepazīstamā Nairobi, jo neapzagta un neizvarota es (viena pati, baltā krāsā) paliktu apmēram 2 minūtes, un tad es zvanītu Tālim, jo solīju zvanīt tad, kad būs sūdi. Lai dzīvo pālis!

(.)(.) – atslēgu un slēdzeņu balle ir tāda balle, kur meitenēm iedod atslēgu, zēniem – slēdzeni, un tad puikām un meitenēm ir jādraudzējas, lai atrastu savu īsto un vienīgo. Sēdēju pie bāra, pie kura vēlāk uzmācīgiem zēniem klāstīju eipura konceptu (.)(.)(.), vienā mirklī izdomāju, ka ir pienācis laiks meklēt, piegāju klāt pirmajam džekam, kas izskatījās runājams, un teicu: „Goņī slēdzeni!” Viņš sagoņīja, es iebāzu un derēja!!! Tiem, kam izdevies atrast savu īsto un vienīgo, bārs uzsauca vīna pudeli. Vīna pudeli varēja saņemt tikai četros naktī. Skaidrs, kāpēc – ir cerība, ka lielāka daļa tad jau būs prom vai arī tādā pālī, ka neatcerēsies, ka jāsaņem balva, vai arī jau pazaudējuši savas atslēgas, kas būtu pierādījums tam, ka kaut kas ir atrasts.
Kamēr gaidījām četrus, nejauši Nairobi satiku Annu, kas ir meitene no Zviedrijas, ar kuru kopā devāmies Peaceboat tūrē pirms trim gadiem, un pēc tam īsti neesam kontaktējušās. Viņa ir lezbe. Bet ne par to - ar austrāļu puiku, kuram uzvārdā ir Lauvassirds, tomēr izdevās satikties bez divām četros un devāmies pie bāra: „Goņī vīnu, kalp!” Vīns tika goņīts ilgi un smagi, bet beigās tas tomēr tika sagoņīts. Tad mums bija jāsēž un jādzer, un jāsaka, ka esmu kļuvusi par grēviņu pirms pieciem gadiem, kad viņš precīzi varēja pateikt, kurš dzēriens ir bijis vakara kļūda. Mirklī, kad viņš grasījās doties izskaidroties ar savu greizsirīdo draudzeni, teicu, ka šitā vis nebūs – es neesmu līdzi paņēmusi savu vīru (arī viņs tika informēts par to, ka esmu precējusies), tad lai viņš te nepinas ar kaut kādu veceni. Lauvassirds nolēma, ka laikam tas, ko saku, patiesībā ir diezgan sakarīgi, un tā vietā, lai meitenei pateiktu, ka tas nav tā, vienkārši pasūtīja viņu nahuj. Atlikušo vakara daļu viņš stāstīja par savu boksa treneri, un stāsts tik ļoti atsita Rokiju Balboa, ka paziņoju viņam, ka Struncis brauks te filmēt un filmu par Kenijas Rokiju rādīs visās valstīs, izņemot Ziemeļkoreju, jo ziemeļkorejiešiem, redz, labāk patīkot filmas par kodolenerģiju.

(.)(.)(.) – Eipura koncepts ir „Tu galīgi neesi smuka, bet tomēr kruta gan” koncepts. Tiek lietots tad, kad uzmācīgi džeki mēģina man iestāstīt, ka esmu riktīgi hot. Tad es viņiem saku, ka labi zinu, ka tā nav, jo Eipurs tak skazala, un viņš par tādām lietām nemelo. Eipura konceptu ļoti neatbalsta Žoels, jo, viņaprāt, nevar vispār meitenei teikt, ka viņa nav smuka, jo tad tak nevarēs izpist. Tas, ka tagad nemaz negrib izpist, neko nenozīmē, jo pēc gadiem moš gribēs, bet es tikai pisīšu visīti „Stulbā zoss”.

• 4 pišas
• pisties

10:56 - dura

Kenijā esmu ieradusies kopā ar savu studiju biedreni, kura ir pilnīga dura. Marlēna ir nīderlandiete, un tas vien daudz ko vēstī, jo, kā esmu novērojusi pēdējo 9 mēnešu laikā – nīderlandieši ir vienkārši stulbi. Marlēna ir tāda meitene, kurai patīk visu izplānot, viņai ir pilna soma ar „ja nu kas” zālēm un viņa visus sauc par „darling” (arī mani).
Marlēnai ļoti patīk dalīties informācijā, kas nevienu neinteresē. Šķiet, visi Nairobi iedzīvotāji zina to, ka viņa pirms dažiem mēnešiem izšķīrās no štucera, bet tomēr viņi turpina satikties, un tas ir riktīgi labi, ka viņa ir te, jo tagad 2 mēnešus varēs padomāt, ko grib (es ieteiktu jaunas smadzenes). Viņa ne tikai dalās šajā informācijā, bet piesienas arī citiem, lai tie pastāsta par savam attiecību, vēlams, problēmām. Mana klusēšana gan viņu ir pamatīgi aizvainojusi.
Marlēna ir lellīte, kuru, viņasprāt, visi grib izpist, un viņa ir šausmās, ja ierauga savā gultā kādu kukaini. Lai no tā izvairītos, viņa ir paņēmusi līdzi to kukaiņu tīklu, ko piekarina virs gultas. Tā kā viņa tomēr ir dura bez jebkādām tehniskām spējām, viņa, protams, to tīklu piekarināja pie griestiem tik sūdīgi, ka naktī tas viņai uzkrita uz galvas, par ko es tikai priecājos.
Tagad dzīvojam civilizētā lielpilsētā, kas no Rietumeiropas atšķiras vien ar to, ka veikalā apsargiem pār plecu ir pārmestas šautenes, un bail iedomāties, kas ar lellīti notiks, kad viņa nonāks laukos, uz kurieni brauksim otrdien. Domāju, ka tur būs ne tikai viens kukainis, bet gan divi kukaiņi, un, iespējams, kādā padziļākā mežā varētu būt pat trīs kukaiņi.
Vakar vakarā mājās atrubījās elektrība, un tajā mirklī Marlēna nāca no tualetes uz istabu. Domāju, ka iešana cauri tumsai ir bijis viens no šausmīgākajiem pārdzīvojumiem viņas mūžā.
Viņai ļoti patīk nākt klajā ar pašsaprotamiem paziņojumiem. Piemēram, vakar viņa uzstājās ar runu par to, ka bērnībā piecu gadu starpība ir baigi liela, bet, kad cilvēks izaug liels, tad tas nav nekas. Tāpat viņa informēja citas šeit dzīvojošās meitenes par to, ka, ja palasa vēstures grāmatas, var izprast mūsdienu politiskās problēmas. Domāju, ka šī meitene jau ir paspējusi mainīt mūsu dzīves un uzskatus.
Aizvakar Marlēna mēģināja ar mani skatīties filmu „Social Network”. Aizmigu pēc pirmajām desmit minūtēm (tas lielā mērā saistīts ar tropu paģirām, kas noteikti ir sūdīgākas par malāriju). Kad filma beidzās, pamodos un apvaicājos, vai bija kruta. „Interesanta, uzzināju šo to jaunu,” sacīja Marlēna. Ļoti izsmeļoša atbilde. Vēlāk atklājās, ka viņa ir viena no tiem pajoļiem, kas uzskata feisbuku par lielu ļaunumu, jo tur ir jāskatās reklāmas un būšana feisbukā ir pārāk liela sevis atklāšana. Iespēja nebūt feisbukā netiek apsvērta, jo feisbuks tiek uztverts kā veselības aprūpe vai pārtika – tam vienkārši ir jābūt, un, ja tas ir slikts, ir jāsūdzas, nevis no tā jāatsakās.
Ar Marlēnu būs jādzīvo kopā 2 mēneši, ja vien mani nenosūtīs vienu pašu uz pāķiem (ļoti mēģinu visus pārliecināt, ka tieši tā ir jādara, ja gribu mērīt augsnes mitrumu katru dienu). Vakar uz paģirām stāstīju, cik ļoti man patīk pālī kādam kaut ko sadirst. Marlēna bija šokā par to, ka tā var darīt, jo tad taču man nevarot uzticēties. Ieteicu to tik tiešām nedarīt.
Dažkārt, kad Marlēna aizmirst kādu vārdu angliski, viņa nevis mēģina attiecīgo jēdzienu izskadrot citiem vārdiem, bet gan to pasaka nīderlandiski. Pirmkārt, tā ir pretīga valoda, otrkārt, no tā nav nekādas jēgas, jo neviens šeit tos klakšķus nezina. Citreiz viņa pasaulē neglītāko valodu lieto arī tad, ja nav problēmu atcerēties attiecīgo vārdu angliski. Tas ir tā, ka laiku pa laikam viņa piemin, ka, starpcitu, šitais vārds nīderlandiski ir „hrumhrumhrum”. Un, tā kā nīderlandieši nezina, ka ir tāda skaņa „g”, tad viņa Ganu sauc par Hanu, bet karšu taisīšanas programmu „arcGIS” – par arkHHHHis.
Mans draugs Dario, kas ir arī Marlēnas kursabiedrs, jau izsenis paredzēja, ka no manas un lellītes kopdzīves varētu uztaisīt šausmu filmu. Ja es nepalikšu akla un kurla vai vismaz nenonākšu lauku vientulībā, tad pēc nedēļas zvanīšu Struncim, lai brauc šurp ar visu kameru un uzfilmē „Zāģi 7” 3D.

• 10 pišas
• pisties