kad man prasa, kāds te ir laiks, īsti nav, ko teikt, jo laikapstākļi ir nenormāli garlaicīgi: +20 grādu, dažbrīd mazliet uzlīst, bet ne tā, lai tas traucētu pārvietoties, laiku pa laikam uzspīd saulīte, bet ne tā, lai kļūtu karsti, ir neliels vējš, bet ne tāds, lai paliktu auksti, bet tieši tāds, lai nevarētu spēlēt badmintonu. vakar man bija lieli svētki, jo nebija vairs garlaicīgi, bija pienācis slikts rudens: +13 grādu, spēcīgs vējš no visām pusēm (tostarp no augšas uz leju), lietus, kas sitas sejā un mugurā vienlaicīgi. kad rudens pretīgums tuvojās kulminācijai, uzvilku kapuci, krūšturi un kurpes un gāju pastaigāties uz kanālu, kur varētu skatīties, kā kuģi, kas tur vislaik brauc, nevar noturēties kājās. beigās līdz kanālam gan netiku, jo vienkārši izvēlējos nepareizo ceļu, bet mājās vilkos izmirkusi un ar jauniem zilumiem no vēja, tātad apmierināta, jo pirmoreiz simt gadu laikā izjutu, ka šeit arī ir laikapstākļi.
triju nedēļu laikā esmu kļuvusi par pilnīgi citu cilvēku - esmu sākusi braukt bez maz vai ar vienriteni un gatavot paiku. pirmo daru tāpēc, ka tas ir vieglāk un lētāk. otro - tāpēc, ka tas, ko nīderlandieši uzskata par pārtiku, ir ārprāts. piemēram, sviests, kas nekūst, kad ielikts karstā mannā putrā (manna ir paņemta no latvijas). un visur tie tizlie jau sagrieztie sieri un gaļas, un augļi. manuprāt, tās vispār ir cilvēku pazemojošs produkts, uz tā noteikti ar ļoti maziem burtiem rakstīts: "sagriezām, jo paši jūs nemākat, petuhi!" un sausās zupas apliešana ar ūdeni skaitās paikas gatavošana. maize ne ar ko neatšķiras no vecas putras, un veikalā ir nopērkamas ogas, kas ir vidēji četrreiz lielākas nekā vajadzētu būt. man ir divas izvēles - vai nu pamatīgi notievēt (par ko priecātos tikai šarms), vai arī gatavot pašai, pirms tam izliecoties pa logu un kliedzot jautājumu: "kur vispār lai nopērk pārtikas produktus, sukas?" vakar spriedām, ka man būtu jāsāk darīt vēl kas tāds, ko kategoriski neesmu darījusi latvijā. vienīgais, kas ienāca prātā, ir attiecību dibināšana narkotikām.
larss vakar nāca klajā ar paziņojumu, ka ļoti priecājas, ka tagad vecpuišiem ir princesīte, jo, kopš esmu šeit, viss ir labāk. ņemiet vērā, ka to saka džeks, kurš ir vājprātīgi tīrīgs un kārtīgs un tīra arī tādus netīrumus, kurus pat roberts kuks nevarētu ieraudzīt mikroskopā. tas ir cilvēks, kuru vienkārši nav iespējams iedomāties festivālā, kaut gan viņš atzina, ka būtu gribējis redzēt klātnienē, kā es flāmu džeku mašīnas atslēgas ielidinu briseles lidostas musorā (par ļoti nepiekājīgu uzvedību). kā var noprast, mums ar larsu bija romantiskais vakariņas divatā, kas tika novērtētas ar 8 ballēm. tikmēr vecais pidars pjetro bija devies medībās ar lielām cerībām atvest mājās un izpist kādu poļu meiteni, bet, pēc skaņām spriežot, tas viņam neizdevās. vecais pidars pjetro ir tas pats, kas, skatoties laika ziņas un ieraugot, ka dienā nolīs 15 mm nokrišņu, bija šausmās un mēģināja ieskaidrot, ka nīderlandē mēneša norma ir 7 mm. es piedodu, ka truecore juristam, kurš ir baigai nagls savā jomā, patiešām varētu nebūt ne jausmas, par nokrišņu skaitļiem (jūlija mēneša norma rīgā varētu būt kādi 80 mm), bet kāpēc, kāpēc viņam jāmēģina par to strīdēties ar mani? kad piedāvāju saderēt uz štuku eiro, nobijās.
vakarnakt, kad izvilkos uz balkona, man likās, ka lietus ir manī iemīlējies, jo tieši tad, kad atvēru durvis, izbeidzās vidējā līņāšana un sākās gāziens ar lielajām pilēm, kas man ļoti patīk. arī tas nebija garlaicīgi. un garlaicīgi nebūs rudenī, jo, tas, ka es mācīšos pasaules skaistāko zinātni, tas vēl tā, bet kā mēs ar čabīti rudens semestrī to amsterdamu nobombīsim, kā mes nobombīsim!