Strange, ka tieši dienās, kad parādās sirdsnemiers, uzzinu, ka daudziem no cilvēkiem, par kuriem slepeni uztraucos, klājas labi.
Un tas nomierina, varu uzelpot. Bišķiņ domas tādas, ka varbūt tieši es esmu tā skrūvīte, kurai vajadzēja izkrist no ierindas, lai daudzām citām skrūvītēm dzīve sakārtotos lieliski.
Kārtējo reizi zīmēju sevi par pasaules centru, ha.
Lai nu kā - beigu galā vienkārši priecājos, gribas katram no viņiem noglaudīt galvu un novēlēt labu ceļavēju.

Ceļā uz šejieni piestāju pie ceriņiem, salauzu jaunus. Kad pirms >nedēļas pirmoreiz lauzu, nebija pārāk lielu laušanas pazīmju. Tagad jau - uh, kā ir lauzuši! Malači!