kā izrādās, es jau bērnībā esmu bijusi pilnīgi ar putniem. māmiņa stāstīja, kā savulaik es laukos esot ierāpusies visniknākā suņa būdā un tur arī palikusi. suns tikmēr nesaprašanā tusējies pie ieejas. māmiņa gandrīz sirdstrieku dabūja, jo tas suns esot bijis tiešām dusmīgs, bet tad jau atnāca krustmāte un viss bija labi. bet vispār wtf, kura četrgadīga meitene vispār brīvajā laikā lien suņubūdās un izliekas par suni, pfff. vakar beidzot pabeidzu tos Bredberija stāstus, un vienā viņš tur stāsta, ka puikas ir suņi un meitenes ir kaķi. nu lūk, vēl viens pierādījums, ka man patiesībā bija jābūt vīrietim, lolz.

pirmdien brālis būs mājās. īpatnēji, kā Lieldienas gadu gaitā kļuvušas par ģimeniskākiem svētkiem nekā, piem., tie paši Ziemassvētki.