interesants pasākums - bēres... diena sākas ar dušu un no dušas pa taisno uz morgu... sanāk paskatīties ne visai pievilcīgus skatus... bet nu tas tikai pirmajā brīdī, kad ienāc... ir kaut kā dīvaini... es beidzot sapratu atšķirību starp mirušu un dzīvu cilvēku... mirušu cilvēku es nejūtu... es to uztveru kā priekšmetu... un tāpēc morgā sākumā jutos ļoti dīvaini, jo kaut arī iekšā bija astoņi cilvēki, es jutu tikai piecus... pie šādas sajūtas ir jāpierod... pieradu...

pareizticīgo izvadīšanas rituāls ir jauks... man patika... tikai cilvēks, kurš mani vienreiz kā tūristu vadāja, uz mani dīvaini skatījās... laikam domāja, ka kārtējo reizi esmu kā tūrists...

pareizticīgās dziedātājtantiņas dzied labāk par katoļu dziedātājtantiņām... bet tas arī skaidrs... viņas par to saņem smuku naudiņu... katoļu tantiņas nesaņem neko...

man patīk nest krustu pa priekšu bēru procesijai, nezinot, uz kurieni jāiet... ;D

dažreiz kapi ir labi ar to, ka tajos stundām ilgi var pētīt senus kapu pieminekļus un krustus... puse no mani interesējošajiem tika arī iemūžināti fotofilmiņā...

atpakaļceļā no Daugavpils uz Rēzekni vienai mašīnai kaut kas pārtrūka, sanāca "пикник на обочине"... ar māsīcu izvilkām bēru mielasta pārpalikumus un kamēr visi bija aizņemti ar mašīnu un nelaimes mērogu apspriešanu, mēs mierīgi sēdējām uz vienas no mašīnu motora pārsega un ēdām maizītes, aizdzerot ar sarkanvīnu un toniku... лепота... :)

dziedātājtantiņas ņēmās apspriest mani un manus matus un manu bārdu... domāja, ka no manis labs batjuška sanāktu, bet kad konstatēja, ka esmu katolis, nolēma, ka būt man ksjondzam... es viņām arī piekritu - būt būt... tad panesās starp viņām diskusija par to, vai man atstāt bārdu vai skūt nost... ksjondzam nepiederoties bārda... atbildēju, ka тогда видно будет un aizgāju ēst maizītes un aizdzert ar sarkanvīnu...

diena bija burvīga, ja vien tā vispār var izteikties par bērēm...