Ehh, pataloganatoms mūsdienās jau vairāk sēž pie mikroskopa un pēta preparātus nekā secē līķus, skarbā realitāte.

I can do that. galvenais, lai man nav 8+ stundas dienā jārunā ar cilvēkiem.

Tad kļūsti par datoriķi! Ar cilvēkiem jārunā reizi mēnesī, profesionālim ienākumi stipri virs vidējā pa profesijām, un ja esi programmētājs, vari dzīvot Tumba-Jumbā kaut vai tagad un strādāt priekš, teiksim, Šveices vai Amērikas, ar atbilstošu atalgojum.

ar šo domu es koķetēju ilgstoši, jā. tiesa gan, man vienmēr ir bijis bēdīgi ar matemātiku - nu tā, ka pavisam bēdīgi.

Ikdienas datoriķim īstenībā augstākā matemātika ir vajadzīga visai maz, reti vairāk kā vidusskolas līmenī. Sisadminam vispār gandrīz nekad (ja nu vienīgi aprēķinot to, cik ilgi jāskrien kādam uzdevumam vai kādi resursi nepieciešami konkrēta skaita vienlaicīgu web lapas apmeklētāju apstrādei).

Ik pa brīdim ir vērts apzināties, ko principā var izdarīt ar matemātikas līdzekļiem, lai uztaisītu efektīvus risinājumus -- kaut vai, piemēram, ka ir tāda grafu teorija, kā rēķina attālumus Dekarta koordinātes un vēl šis tas cits, ja uzdevums ir ieviest, piemēram, īsākā maršruta aprēķinātāju Rīgas satiksmes plānotājā.

Taču (a) šādi uzdevumi ir salīdzinoši reti, bieži nogrūžami IT jomas svētajām govīm -- sistēmanalītiķiem un (b) ir redzēti kaudzēm piemēri, kur cilvēki ir paštukojuši un ieviesuši neefektīvus, tomēr strādājošus risinājumus [kas parasti ir tas, kas interesē darba devēju] bez vairāk kā pamatskolas matemātikas izmantošanas.

Kas ir svarīgi, manuprāt, ir valodas sajūta un drusku neformālās un formālās loģikas (Eilera apļu un Būla operatoru līmenī).

Ja tu vari atbildēt uz šo jautājumu:

Pieņemot, ka a=3 un b=3, vai dators teiks "JĀ" vai "NĒ"?

JA ( [(a > 5) UN (b = 3)] VAI [(a > 5) VAI (b = 3)] ) TAD SAKI "JĀ",
CITĀDI SAKI "NĒ"

tad principā teju trešdaļa no ikdienas programmēšanas sākumlīmenī, var teikt, ka ir kabatā.

ahā, tad jau nav tik dramatiski, kā es iztēlojos.
bet jāatzīst, no piemēra es nesapratu neko.

nu ja tu apskaties abus linkus, tad tur viss tas ir drusku sīkāk uzzīmēts.

Bet pamatā ikdienas teksti, kādus programmētāji raksta, ir aptuveni:

JA (klients ir izvēlējies auto marku) UN (klients ir izvēlejies auto krāsu), TAD: pārdot klientam auto(izvēlētā marka,izvēlētā krāsa)
CITĀDI: paprasīt klientam kādu auto viņš grib

vai, teiksim,:

JA (spainis ir tukšs), TAD:
ieliet spainī 1 litru ūdens
ATKĀRTOT ieliešanu LĪDZKAMĒR (spainis ir līdz malām pilns)

un galvenais ir pareizi izdomāt kādas tad darbības pie kādiem nosacījumiem kādā secībā jāveic, lai panāktu vajadzīgo rezultātu.

Nu bet universitātē ir augstākā matemātika jānoliek paļubom.

Priekš kam? ~2/3 no datoriķiem, ko es zinu, nav universitātes beiguši.

Tas, protams, ir ūber, ja to dara un skaidrs, ka cilvēki top kvalificētāki, bet ja tā lieta interesē un ir ķēriens, tad dzīvošanai pieklājīgai iztikai šai jomā uni īsti nevajag.

Jā, protams, bet runa postā iet par studēšanu.

Arī, bet var jau studēt svarīgo un nesvarīgo pa lielam ignorēt :]

Vispār skumji, ka izglītība ir šādā pakaļā : D

Vaj ne?

Ja tev ir pavisam bēdīgi, tad kas ir man? Džīzas!