Ikdienas datoriķim īstenībā augstākā matemātika ir vajadzīga visai maz, reti vairāk kā vidusskolas līmenī. Sisadminam vispār gandrīz nekad (ja nu vienīgi aprēķinot to, cik ilgi jāskrien kādam uzdevumam vai kādi resursi nepieciešami konkrēta skaita vienlaicīgu web lapas apmeklētāju apstrādei).

Ik pa brīdim ir vērts apzināties, ko principā var izdarīt ar matemātikas līdzekļiem, lai uztaisītu efektīvus risinājumus -- kaut vai, piemēram, ka ir tāda grafu teorija, kā rēķina attālumus Dekarta koordinātes un vēl šis tas cits, ja uzdevums ir ieviest, piemēram, īsākā maršruta aprēķinātāju Rīgas satiksmes plānotājā.

Taču (a) šādi uzdevumi ir salīdzinoši reti, bieži nogrūžami IT jomas svētajām govīm -- sistēmanalītiķiem un (b) ir redzēti kaudzēm piemēri, kur cilvēki ir paštukojuši un ieviesuši neefektīvus, tomēr strādājošus risinājumus [kas parasti ir tas, kas interesē darba devēju] bez vairāk kā pamatskolas matemātikas izmantošanas.

Kas ir svarīgi, manuprāt, ir valodas sajūta un drusku neformālās un formālās loģikas (Eilera apļu un Būla operatoru līmenī).

Ja tu vari atbildēt uz šo jautājumu:

Pieņemot, ka a=3 un b=3, vai dators teiks "JĀ" vai "NĒ"?

JA ( [(a > 5) UN (b = 3)] VAI [(a > 5) VAI (b = 3)] ) TAD SAKI "JĀ",
CITĀDI SAKI "NĒ"

tad principā teju trešdaļa no ikdienas programmēšanas sākumlīmenī, var teikt, ka ir kabatā.