violets pūķis līda caur dūmaku, sarkana trešā acs, līdz dzeltenas ūdenssfēras pret dzeltenu spēku kailā dejā ar ūdeni un dziesmu. sen nebiju cēlies pusčetros, lai brauktu pie jūras sveikt sauli.

skaisti.

mati vēl slapji, āda kā svaigs nektarīns, vēss dzidrums acīs un karsts uguns vēderā. jāgatavojas vakaram, ceļam pa aku uz leju vai varbūt uz augšu. šis ir spēcīgs laiks, es labāk nepiesprādzēšos.