kristīne gorošņeva pa kluso lasa manu sviesteni un domā, ka jebkurš jānis manā dzīvē ir strods, bet man pohuj, kaut ko par brižu (otrs nozīmēgākais jānis) es uzrakstīšu tad, kad sāksies mācības. tad, kad es rakstīšu "šodien janis ņirdza par manu kārtējo iesniegumu par personas x atbilstību pasniedzēja amatam", tas bus jānis brižs. kamēr nav briža, tikmēr fiksi aizlaidīšu vēlreiz uz poliju pēc vēl vieniem plus trīsdesmit grādiem, un jā jā, šodien nopirku divus bonanzas komplektus, jo ar katru mirkli vairāk šķiet, ka ar abiem tomašiem mani nākonte saistīs tieši tik, lai es jau tagad katram uzdāvinātu pa vienai. vēl pa vienai mēs iešmakstinājām vakar, kad darījām visu, lai piektdien varētu tikt uz poliju (ir tads ticējums, ka, kamēr nav izdzert iepriekšējā žubrovka, uz poliju vēlreiz braukt nedrīkst), ieguvām brīnišķīgu humora izjūtu - es nācu klajā ar paziņojumu, ka kokteili "balzams & ūdens attiecībā 1:1" dzer vardes, savukārt kristīne zināja stāstīt, ka viņas mīļākās košļenes big red var nopirkt tikai maximās ar trim x un viņa nesen nopirks 4, bet 3 jau apēda. abi šie paziņojumi tobrīd likās ārkārtīgi nozīmīgi. protams, pie katras lāses nozušanas ievēlējāmies vēlēšanos, kas pārsvarā bija saistīta ar poliju, jo tad nebija jākliedz (bet vēlēšanos par to, lai kuģītis pabrauc tālāk, es neizkliedzu, kaut arī nevēlējos, lai brauc līdz polijai). ja viss ies gludi, tad mums autobusā apkārt sēdes dzērāji (mana vēlēšanās), bet es būšu aizmigusi (kristīnes), anete iemīlēsies polī, arī pisīsies (anetes vēlēšanās), kristīni viens bildinās (kristīnes vēlēšanās), iespējams, ka kāds no tiem būs viens no diviem tomašiem, ko mēs tur satiksim (mana vēlēšanās), bet, kad mēs izkāpsim no autobusa katovicē, man pretī soļos mans pēdejā krakovas autobusa brauciena biedrs jānis (mana vēlēšanās).