Es jūtu to tējas garšu.
Vienmēr tu esi priekšā, pirmais izjūti atsvešināšanos, pirmais izjūti sāpes, ciešanas, skumjas. Pirmais sagaršo vakarvakarā uz galda aizmirstu tēju, kura nu ir atdzisusi un garšo rūgteni, ir pār-ievilkusies.

Viss. Aiztaisu acis, izliekos, ka nekā nav. Un eju dienas gaitās. Kā parasti, kā jau vienmēr.
Cik nereāli. Ja nebūtu tik skumji, es smietos.