anete ([info]anete) rakstīja,
@ 2012-11-13 23:36:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
biju izjukusi(lasi- sajukusi), tagad lēnām vācu sevi kopā pa gabaliņiem. pilnīgi bija pazudis pamats; es, t.i. es vienatnē, es viena, es sev, bija zudis jēdziens, paļāvos uz līdzcilvēku klātesamību. tagad būvēju sevi uz zemes. bet saknes zemē nelieku- negribu. ja nu jāaiziet, lai nav nekas jāplēš ārā.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kants
2012-11-13 23:47 (saite)
welcome! nodarbojos tieši ar to pašu, pa vidu atgājējam no ca 10 dienu vērienīgas uzdzīves.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]anete
2012-11-14 00:03 (saite)
es pazaudējos apkārtējajā melnumā. bet sapratu, ka gaisma jāmeklē nevis riņķī apkārt, bet iekšā manī. un lēnām sāku atrast(un aprast:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ieva
2012-11-14 10:31 (saite)
jā, mums te visiem vienā virzienā tas tripiņš ved obviously. un galīgi ne tajā sliktākajā! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?