erbe mierplēsis ([info]sveetaa_seeta) rakstīja,
@ 2029-05-04 22:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
pēdējoreiz tomu nopietni satiku, kad viņam bija diskotēka, pēc kuras man bija gadsimta paģiras. toreiz, mani satiekot, viņš, protams, prasīja, kā iet. es neatbildēju. viņš sprieda tālāk: "kaut kas nav, ja?" "nu, nav," atbildēju es, un bija skaidrs, ka, ja viņš neizdomās kaut ko, tad tūliņ būs asaras pa gaisu un visas štelles. situāciju glāba šarms ar "kaut kas nav? tūliņ būs!" un vīna pudeles atvēršanu. tieši tāpēc man šodien pat sametās kauns par to, ka es savā prātā spēju iedomāties, ka šis zelta cilvēks ar ķirzakas balsi varēja būt tas, kurš "skrečojis" toma plates līdz (plašu) nāvei, salējis dzīvokļa grīdu tā, ka pat elīnai jāpielīp un galdus nosmērējis no abām pusēm. taču tas, ka bārmenis, kurš ar mani nesveicinās, stāstīja, ka nevienu no šiem kriminālajiem purniem nav iepriekš redzējis, lika padomāt vēlreiz un nonākt pie secinājuma, ka tomam vairs nevajadzētu uzticēt savas atslēgas meitenēm, kas neesmu es, un patiesībā nenāktu par ļaunu kādas pesteļu tantiņas izburšanās cauri dzīvoklim, jo, zinot zēnu, kurš tur uzturējās un vadīja ballīti, skaidrs, ka toma dzīve ir piesmieta pa divi deviņi. man vienkārši nepaveicās un es sadomāju tomiņam piezvanīt tieši tad, kad viņš tikko bija atbraucis no importa un ķērās klāt tai ķezai, tāpēc tas sāka attiekties arī uz mani. izrādās, toms bija zvanījis man pīta dohertija koncerta laikā, tieši tad, kad viņš dziedājis, ka "when she wakes up in the morning, she writes down all her dreams", bet ne vienmēr viss ir tik gludi - piezvani elīnai un viņa tur arī ir. nu nē.
pirms gadiem 3, kad toms bija glastonberijā, viņš secināja, ka kaut kādu krāmu, iespējams, aizmirsis mājās, tāpēc nolēma man īsenītē palūgt, lai paskatos, vai uz plauktiņa ir viņa aizmirstās mantas. protams "mīlu, bučas, sexy" priekša&pakaļā īsenītei un -hops- tā tiek aizsūtīta uz manu veco telefonu, ar kuru man nav vairs it nekāda sakara. pēc mirkļa toms skatās - zvanu es. bet lietas nav tik vienkāršas - ja rādās, ka zvanu es, ļoti iespējams, ka zvana tās sievietes, kurai tagad ir mans 25959744, vīrs. toms, neko ļaunu nenojauzdams, protams, saka: "čau, mazā, sexy, cool, love!" otrā galā džeks, gan jau 2reiz2 metri: "tā, es vēlētos noskaidrot, kurš manai sievai tādas interesantas (ar mājienu par kopīgu dzīvokli vai tamlīdzīgi un visādiem "mīlu") īsziņas sūta. toms toreiz nobijās tik ļoti, ka glastonberijai nācās piedzīvot lielākos plūdus šeina makgovana mūžā. un, protams, šosestdien, kad toms gribēja man atskaņot dohertiju un tālab zvanīja man uz latviju, viņš atkal bija nomainījis telefonu, pazaudējis pareizos un atradis nepareizos telefonnumurus un piezvanījis tai pašai sievietei. es domāju, ka tā ir viņa liktenīgā sieviete.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ierindnieks
2009-05-04 22:41 (saite)
tik foršs izskaidrojums tam, kas tad galu galā ir liktenīgā sieviete :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sveetaa_seeta
2009-05-04 23:03 (saite)
viņiem tas ir liktenis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?