ielāps
uzliku ielāpu
pie jūras bija forši
saulriets
viļņi
cilvēki laida gaisā laternas, vējš pūta no krasta, viena laterna ielidoja virsjūras debesīs kilometrus divus, pirms nodzisa un pazuda
es nesaprotu, kādēļ ne sestdien, ne svētdien neaizdevos pie jūras, pie dabas, es būtu tik labi atpūties — laikam tāpēc, ka man bija ilūzijas, ka spēšu padarīt ko citu, atliek tikai skumji pasmaidīt
ir ilūzija, ka smadzenes visu kontrolē, bet ķermenim vajag dabu un kustības un acīm horizontu un tā
gāju basām kājām, dažus km arī paskrēju, arī šoreiz uzberzu tulznas, bet mazākas, uz īkšķiem, pēdas tik maigas, tik maigas
izpeldējos arī