vakar aizbraucām uz Mangaļsalas jūru [diod]. noskrēju 11 km basām kājām ar jūru un pa mōlu (tulznas neizveidojās), 2x peldējos. atceļā tā noparkoju auto starp diviem citiem, ka pats izbrīnījos, kā tajā spraugā vispār varēju ieparkoties :me_gusta:. gulēt aizgāju 2.20, aizmigu ap 2.45

šorīt
9.30 sadzirdēju modinātājus, uzliku vārīties zirņus
10.40 piecēlos
auksta duša
brokastīs vārīti apcepti zirņi ar sīpoliem, salāti ar lapām, gurķi, krējumu, zivju eļļas un vitamīna kapsulas, svaigi spiesta citrona sula ar udeni

uz darba vietu došos ap plkst. 12.25

Šis izskatās lielisks vakars, lai ieslēgtu auto un aizbrauktu uz Mangaļsalu noskriet 10 km gar jūru basām kājām. Iespējams, ka arī peldēšos.

Braukšu apmēram plkst. 22.00.

UPD. Izskatās tā kā vairāk pēc 22.30.

Sestdien vēl aizgāju gulēt, ap plkst. 2.30. Pabeidzu lasīt Mišela Velbeka grāmatu "Varbūt ir sala".

Svētdien piecēlos plkst. ... ē, laikam 13.00.

Sapratu, ka sienas mani nospiedīs, Brīvības ielas troksnis sašķaidīs smadzenes, bet interneti piebeigs vēl atlikušās dzīvības sulas. Risinājums, kā vienmēr, — Mangaļsala. Ar auto tad turp arī aizbraucām, kopā ar mala un ziimogvasks. Pa ceļam uz M-salu veiksmīgi pabraucu garām fotoradaram ar atļauto ātrumu. Auto atstājām netālu no pieturas "Nometne", nācās pastumdīties, padaudz cilvēku bija sabraukuši atpūsties. Darba dienās tā nav. Mangaļsalā noskrēju gar jūru kopā 10 km. Basām kājām. Šorez tulznas uz kreisās kājas īkšķa. Kāju āda vēljoprojām maiga, tik maiga, mīksti vārīga. Sēdēt uz mōla arī bija ļoti jauki. Atceļā apturēja ceļu policija, palūdza dokumentus un palaida vaļā, jo nekas jau nebija pārkāpts. Ļoti ļoti sen nebiju apturēts.

Mangaļsalā notiek kaut kāda filmēšana, jūras malā telts un prožektori un nožogots laukumiņš, kurā cilvēki ar grābekļiem līdzina smiltiņas.

Kolhozā atpakaļ, paēdu. Tad paņēmu velo, aizbraucu uz Andrejsalu. Paskatījos, kā kuģī ceļamkrāni iekrauj automašīnas. Dažus auto lika tādos kā būros, citus atkal vienkārši aiz riteņiem (Vai riteņu arkām? Nevarēja saprast.) kabināja. Pēc tam aizminos līdz Ķīpsalai, paskatījos uz Andrejsalu un tālāka punkta, man patīk Ķīpsala. Mazliet padomāju, par ko ir kļuvusi mana dzīve, kāda tā ir, it kā radās doma, kā varētu mainīt, uzlabot, bet nekas tāds ļoti konkrēts. Kaut gan, kas zina... laiks rādīs.

Pēc tam vēl apbraukāju ceļu būvdarbus pie Ķīpsalas un devos mājās. 25 mierīgi km ar velo.

Nevilku šodien brilles, staigāju kontaktlēcās, jo ir jau tā, ka brilles visu samazina, padara nesvarīgu un dīvainu. Kaut kā tās brilles tomēr psiholoģiski ietekmē pasaules uztveri, vai arī tās ir tikai manas ilūzijas, bet ilūzijas jau arī ir psiholoģija, haha, sapinos =)

Un jā, ir vasara, silti, zaļš, cilvēki tādi kā relaksētāki, kaut kā var to labi sajust.

Kopumā mierīga diena, labi atpūtos.

Pic unrelated.

Vakar Mangaļsalā vējš pūta paralēli krastam, no rietumiem uz austrumiem, pa pludmali vējš strūkloja smiltis. Tad atspīdēja saule un viļņi bija stiklaini zaļi un caurspīdīgi ar baltām putām. Ļoti skaisti.

Mōls viss bija viļņu šļakatām klāts, uz mōla negāju, jo uz mōla es ātri samirktu un nosaltu.

Mazliet paskrēju, divus kilometrus, basām kājām pa pludmali.

Cilvēku bija maz. Dažas kompānijas iekārtojās aiz kāpu vaļņa ar teltīm un ugunskuriem.

uzliku ielāpu

pie jūras bija forši
saulriets
viļņi
cilvēki laida gaisā laternas, vējš pūta no krasta, viena laterna ielidoja virsjūras debesīs kilometrus divus, pirms nodzisa un pazuda

es nesaprotu, kādēļ ne sestdien, ne svētdien neaizdevos pie jūras, pie dabas, es būtu tik labi atpūties — laikam tāpēc, ka man bija ilūzijas, ka spēšu padarīt ko citu, atliek tikai skumji pasmaidīt

ir ilūzija, ka smadzenes visu kontrolē, bet ķermenim vajag dabu un kustības un acīm horizontu un tā

gāju basām kājām, dažus km arī paskrēju, arī šoreiz uzberzu tulznas, bet mazākas, uz īkšķiem, pēdas tik maigas, tik maigas

izpeldējos arī

Labi pabraukājos ar velo, 53 km. Aizbraucu (Endomondo maršruts) līdz Mangaļsalas mōlam, redzēju kuģi Kirana Naree. Mōla galā izsūcu alus pinti. Līņāja lietus, samirku, bet silti.

Miegs nāk, tūlīt ļaušos. Miegam.

* * *
Svētdiena.
Piecēlos vēlu, ap vieniem dienā. Laikam. Griķi, salāti.

Ieslēdzu mašīnu, aizbraucu uz Cenuklubu. Nopirku elektrisko taimeri, lampu ar klipsi, spuldzītes. Vienu spuldzīti kolhōza tualetei (jo tur bija oikonomiskā, kurai nepatīk biežas slēgšanās), otru lampai ar klipsi, trešo manai istabai. Tai trešajai 1500 lūmeni, 18 vati :-) Un saldējumu Pols. Ieliku drazu mašīnā, pats pastaigājos apkārt ar saldējumu. Iegāju siltumnicā. Izlaidu ārā kameni.

Atnācu mājās, atnesu pirkumus. Iespraudu taimeri, lampu, ieskrūvēju spuldzītes. Taimeris tagad mani no rītiem modinās ar gaismu. Jo manā istabā dienas gaisma neienāk, es nezinu, ka ir jau gaišs un jāceļas. Tagad zināšu, jo no rītiem taimeris ieslēgs lampu. 60 vati spīdēs man sejā, signalizēs par jaunas dienas sākumu.

Pēc tam uzvilku skrienamdrēbes un krosenes, iekāpu auto, ieslēdzu auto. Haotiski raustīju un spaidīju vadības ierīces, nokļuvu Mangaļsalā, stāvvietā pie pieturas "Nometne". Noskrēju gar jūru 23 kilometrus. Saule bija tikko norietējusi, debesis rietumu pusē bija tik burvīgi oranži sarkanas, tik skaista krāsa, tik skaisti, tik labi!

Vējš pūta apmēram paralēli krastam, lēns vējš, apmēram 10 km/h. Kad skrēju pa vējam, bija pilnīgs bezvējš, karsti; kad skrēju pret vēju, izbesīja vēja svilpšana ausīs :-D

Atbraucu mājās jau ap pusnakti. Pa ceļam ēdu čipšus, tos garos plākšņveidīgos no Rimčega pa 29 sančikiem.

Tad noskatījos filmu un gāju gulēt.

* * *
Pirmdiena.

Piecēlos ļoti vēlu. Paskatījos filmiņu. Ar velo aizbraucu līdz Mangaļsalas molam pavērot saulrietu. Redzēju arī kuģi Maersk Rapier, kurš iepeldēja Daugavā. Saulrieta krāsas bija lieliskas.

* * *
Otrdiena (šodiena).

Piecēlos ļoti vēlu. Visu dienu nosēdēju mājās. Lol. Tagad aiziešu līdz Rimi nopirkt biezpienu, eļļu, sviestu, griķus, salātus, lociņus.

Kolēģis skype'ā kaut ko minēja par to, ka derētu aiziet saulītē kādu aliņu iedzert, bet es kaut kā nosēņoju. Tagad kaut kā ienāca prātā, ka forever alone stāvoklis nerodas vienā dienā, tās ir šīs mazās ikdienišķās izvēles, kuras novirza tur, kur beigās esmu.

* * *

Es domāju, ka paņemt velo un aizbraukt uz Mangaļsalu skatīties, kā saule rietēs jūrā (plkst. 21.05), ir ļoti prātīga doma. Vēl ir laiks. Paspēšu.

Piecēlos laicīgi. Darba vietā biju pirmais.

Uzliku austiņās industriju, vēl pirms izgāju no mājām, un klausījos to visu dienas pirmo pusi. Mūzika reāli ietekmē garastāvokli!

Darba vietā strādājās labi, 4 stundas produktīva darba un tad tā kā muļļāšanās sākās, bet tomēr internetos nosēdēju kādas minūtes 20 tikai un nemaz nesadistraktējos.

Mājās pārnācu laicīgi (jo šodien un turpmāk nevis gulšņāšu pusi dienas, kavēšu darbu, tad sēdēšu darbā līdz vakaram un mājās vilkšos pikts un nelaimīgs un vēlu, bet gan laicīgi iešu uz darbu un no darba, jo nu come on, cik var nehavot dzīvi, apnika jau).

Paskrēju, 10 km noskrējās tā viegli, jo laukā patīkami sauss un vēss. Forši, šonedēļ tātad vēl tikai 30 km jānoskrien :-)

Vēlāk satiku komeeta_naak, aizbraucām (auto ieslēdzās bez niķiem un uzvedās labi) līdz Mangaļsalai, vējš nebija tik ass un auksts, kā biju iedomājies, un bija visnotaļ jauki :-) Piezīme M.: smiltis pludmalē ir sasalušas, ir daži atsevišķi pleķīši, kur vējš ir sapūtis irdenas smiltis dažus centimetrus dziļas. Man parādīja bunkurus, par kuru eksistenci nemaz nebiju zinājis, kaut gan it kā turpat blakus vien biju savulaik bradājis! Un ieliņas, pa kurām vasarā braukšu ar velo :-) Un mierīgā jūra, mōls, vējš, zvaigznes, pilsētas gaismas, kuģis un vēja svilpšana alus pudeļu kakliņos.

Par šodienas barību:
— brokastīs lapu salāti ar rupjmaizes šķēli, citrona sula, glāze tīrkultūras
— darbā pusdienās negāju, apēdu pusi Hematogena, dzēru ingvera tēju, zaļo tēju, kafiju (vienu krūzi)
— pirms skriešanas medusmaize (rupjmaizes šķēle + medus)
— vakariņās vārīti griķīši!!!!, vārīta oliņa, pāris šprotes eļļā
— Mangaļsalas pastaigas laikā 0,33 aliņš
— mājās 0,568 (pinte) aliņš + divas baldriāna tabletes
Gan jau ar laiku nonākšu līdz visa svēršanai, tik jāizdomā, kā.

Jauka diena padevās :-)

Rīt būs atkal jauna diena — un iešana uz teātri būs rīt arī :-)

Sunday, March 20, 2011 17:41 / Mangaļsala

Rīts iesākās ar piromaans ielaušanos manā sapņu pasaulē ap plkst. 5.00, tā bija atmaksa par to, ka vakar, kad viņam bij' brīvdiena un nebija agri jāceļas, es vannas istabā skaļi plaukšķināju plaukstas (es šobrīd apgūstu eholokāciju, kā sikspārņi) ap plkst. 7.00 un uzmodināju napaciņu. Vēl ir vāja cerība, ka rīt nemodīšos tādā pašā veidā :-D

Šodien bezalko diena, sausais likums (vēlāk nodefinēšu iemeslus).

kolhozs_xxx virtuvē drīz būs jauns plauktiņš. Nozāģēju vajadzīgā garuma gabalu, nokrāsoju ar baltu krāsu. Rīt uzklāšu otru krāsas kārtu un parīt (otrdien) varēs likt pie sienas :-)

Šodien kolhozā gandrīz visu dienu tusēja gracy_kelly, kuras acu krāsu vīrieši zināmu iemeslu (iemesli ir divi un visnotaļ daiļi) dēļ nepamana ;-) un epizodiski arī ziimogvasks.

* * *

Vakarā aizbraucu uz Mangaļsalu saulrietu skatīties. Personīgais rekords — no kolhōza līdz mōla galam (23 km) šoreiz tiku 56 minūtēs :-)

Būtu vēl par dažām minūtēm mazāk, taču mani nedaudz aizkavēja kontakts ar asfaltu un sekojoša pietura asiņu nomazgāšanai Daugavā (cik simbōliski LOL). Gaišā vakara laikā, kad vēl spīdēja saule, no mazāk svarīga ceļa izbrauca kravas busiņš (acīmredzot sātans, rakaris tāds, apmigloja vadītāja acu gaismu) un negaidīti aizšķērsoja man ceļu — strauji bremzēju un pārlidoju pāri stūrei. Par laimi, Jēzus šoreiz bija mans draugs, veiksmīgi piezemējos, velo nekas nenotika, man arī tikai daži nobrāzumi — salīdzinot ar kaukau un sursurs episkajiem veikumiem, sīkums vien ir ^___^ Adrenalīniņš asinīs gan uzsitās mazliet, forša sajūta :-)

Endomondo maršruts, 48 km 1 stundā un 57 minūtēs.

Plkst. 20.11 saules mala pieskārās horizontam, un 4 minūtes vēlāk, plkst. 20.15, saulīte pazuda pavisam.

Aizbraucu līdz Mangaļsalas mōlam. Pamalē bija dūmaka/mākoņi, tāpēc saule nežilbināja, bija ļoti ērti uz to skatīties. Tāds sarkans disks. Plkst. 21.05 saules disks pieskārās horizonta līnijai, un plkst. 21.11 saule pazuda pavisam. Katrs saulriets ir savādāks, arī šis bija skaists. Aiz Bolderājas mōla bija migla, bet pie Mangaļsalas mōla ne.

Saulrietu baudot, izdzēru aliņu, bet patiesībā šoreiz sajūta bija drusku kaut kāda ne tāda, jo biju mazliet par vēlu izbraucis no kolhōza, iespringu uz braukšanu, lai paspētu, iesvīdu. Kaut kā nevarēju relaksēties tā forši.

Bāka nesen pārkrāsota, grafiti aizkrāsoti.

Diezgan daudz cilvēku bija uz mōla, bet, tumsai nākot, visi pamazām pazuda.

Pēc tam vēl kādu stundu biju mōla galā. Redzēju, kā loča kuteris ("Pilot") devās jūrā, pietuvojās kuģim. Dziļajā krēslā varēja redzēt uguntiņas. Tad loča kuteris atgriezās ostā, un pēc mirkļa Daugavas grīvā iepeldēja arī kravas kuģis.

Pēc tam aizbraucu līdz pludmalei, izpeldējos jūrā, pilnmēness gaismā.

Endomondo maršruts, 52 km, 2 stundas 37 minūtes, vidējais ātrums 20 km/h.

Šorīt izdomāju, ka, ja jau velo sēdeklis ir atgūts, vajag mazliet pavizināties.

Sāku braukt, iepatikās, negribējās apstāties — bez spriedzes un ar dažiem dīvainiem līkumiem aizbraucu līdz Mangaļsalas mōlam, paskatījos uz kuģiem, bakeniem, bākām, mōliem, cilvēkiem, viļņiem, sauli, lidmašīnām, jahtām, motorlaivām. No vienas puses — besī, ka neplānoti un spontāni aizbraucu; no otras puses — ļoti labi atpūtos.

Mangaļsalā pie Vecdaugavas ir tāds ļoti jauks, lapās un kokos ieaudzis vasarnīcu ciemats.

Endomondo vēsta, ka 64 km 3 stundās un 27 minūtēs, vidējais ātrums apmēram 18 km/h.

Saēdos ābolus... āboli jau sāk nogatavoties. Tas nozīmē — no vasaras ir palikusi trešā daļa...

Sāku braukt plkst. 21.01.

Ceļš līdz Mangaļsalas molam prasīja tikai 57 minūtes. Būtu vēl ātrāk, ja nebūtu vienu līkumu pa vēl neizpētītu ieliņu taisījis :-)

Ap plkst. 22.00 sākās saules rietēšanas šovs. Vēroju to no bākas pakājes. Saule iegrima jūrā skaisti un krāsaini. Debesis un miers un siltums. Cilvēku daudz bija uz mola pie bākas, kādi 10 — 15.

Pēc tam braucu uz Andrejsalas molu. Pa ceļam, Eksporta ielā, pirmo reizi mūžā "iesēdos astē" fūrei. Ideāli! Ātri! Viegli! Tikai mazliet bail bija, kad spidometrs rādīja pāri 40 km/h :-)

Uz Andrejsalas mola arī jaunieši sēž un čillo :-)

Mājās ierados ap plkst. 24.00.

Tehniskas detaļas: 54 km, 2 stundas 12 minūtes, vidējais ātrums 25 km/h, Endomondo maršruts. Gaisa temperatūra 27 °C.

Burrrvīgi :-)

Pēc tam mājās iegāju aukstā dušā, ar piromaans izdzērām pa aukstam bezalko alum :-)

Plkst. 24.50 būšu gultā.

Vienīgā izeja — paņemt velo un aizbraukt līdz Mangaļsalai. TAGAD. Dodos :-)

Un piromaansčegs ir atbraucis :-)

Pēc kāda brīža (pusstunda?) veļas mašīna pabeigs mazgāt drēbes, un tad ar velo ripošu līdz Mangaļsalas mōlam. Jūru gribas.

Ar auto nebraukšu. Ar auto negribas. Tur pedāļi jāspiež un tad vēl visas tās parku lietas. Ar velo vienkāršāk, tik spied labo kreiso, labo kreiso, un esi jau tur, kur vajag.

Starp citu, vai tu/tavs pazīstams cilvēks izīrēs man vietu auto novietošanai kādas mājas pagalmā, slēdzamā? Mazums, tu īrē / own'o dzīvoklīti, bet vieta priekš auto brīva stāv. Tā es to esmu iedomājies. Rīgas centrā, "Bērnu Pasaules", "Matīsa tirgus", Miera, Artilērijas ielas rajonā, +/− kāds kilometrs vai pusotrs. Lētāk, nekā stāvvietās. Pa kādi Ls 15, 20 / mēnesī varētu. Patirgosimies, ja ir nopietns piedāvājums, nopietna atbilde arī var uzrasties. Naudas vietā varu piedāvāt arī seksu ar mani (sievietēm). Es reti braucu. qgmr101 [*} gmail.com

UPD. Ā, ir vēl trešā lieta, ko varu piedāvāt par auto stāvvietu. Es varu skriet kopā ar tavu suni. Ja viņš tāds normāli handlējams. Bet tur jāņem vērā aspekti.

Šodien atklāju 2011. gada peldēšanās sezonu. Pics or it didn’t happen? Can haz moving pic @youtube ;-)

Sarkans karodziņš vējā uz spilgti zilu debesu fōna (Youtube).