Dzīvot vienai ir jauki, patīkami un viegli. Neviens nepārmet par knosīšanos gultā, var piecelties jebkurā laikā, kaut ko padarīt un neuztraukties par otra pamodināšanu, mūziku - kad un kādu gribās, dzīvoties pa internetu kad, kā, un cik gribās. Var izslēgt telefonam skaņu un vispār nekomunicēt ne ar vienu dzīvu dvēseli dienām. Tikai izsūtīt īsziņu - man viss labi, lūgums netraucēt. Saziņai - lūdzu, rakstiski :) Valkāt mīļu rozā flaneļa pidžammu un dzīvot gultā Hjū Hefnera stilā. Un tā svētlaimīgā iespēja Nerunāt, kad negribās - vērtība, ko nemainītu ne par kādu naudu.