atnākusi mājās no igauņu valodas, nolēmu ķerties klāt pie mācībām un turpināt ģeomorfoloģijas rītu. pirms tam uztaisīju tēju un tad, malkojot to tēju, iesākumam papļāpāju ar jurģi un uzliku sev veģetāriešu vakariņas. te pēkšņi izslēdzās dators. sevišķi liels brīnums tas nav, bet tomēr nolēmu sašutumu par šo faktu atstāstīt laumai, kas tajā brīdī gatavoja vakariņas (man divas porcijas). aizgāju pastāstīt, atnācu atpakaļ, lai neilgi pēc tam saprastu, ka man ir pazudusi tēja. nu, neko, uztaisīšu jaunu vēlāk, bet nu turpināšu. paiet minūte, un ļoti, ļoti sagribas to tēju. bet slinkums taisīt jaunu, tāpēc ir jāatrod iepriekšējā, kas vēl stāvēja uz galda pirms datora izslēgšanās. izpētu visu istabu - nav, tātad jābūt virtuvē (noteikti esmu paņēmusi to līdzi, kad gāju sūdzēties mamai), bet virtuvē arī nav, paskatos vēl pa ceļam skoridorā un lielistabā, bet nekā. tā vairākas reizes, jo riktīgi slinkums taisīt jaunu. to, ka tēja ir nolikta zem galda, sapratu tikai tad, kad manas pēdas jau bija apņēmis šis siltais un glāstošais šķidrums.